Foto: AFI
Tautas partijas valdes locekle, zvērināta advokāte Kristiāna Lībane-Šķēle rosina Valsts prezidentam, kurš atlaidis Saeimu, noteikt ierobežojumus tūlītējai politiskajai darbībai, no kuras viņš var gūt labumu. Viņasprāt arī jānosaka kvorums referendumam par Saeimas atlaišanu, ja to rosina Valsts prezidents, otrdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".

Pašlaik likums Par interešu konflikta novēršanu amatpersonām paredz ierobežojumus divus gadus pēc amata pilnvaru beigām ieņemt amatus un gūt mantisku labumu no komercsabiedrībām, par kurām amatpersona iepriekš pieņēmusi lēmumus, bet nekādi ierobežojumi nav attiecībā uz dalību partijās vai kandidēšanu paša tikko atlaistā Saeimā. Lībane – Šķēle to uzskata par likumu robu, prezidenta tiesību un pienākumu disbalansu.

Pašlaik kvorums – vismaz divas trešdaļas no dalībnieku skaita pēdējās Saeimas vēlēšanās – noteikts gadījumā, ja Saeimas atlaišanu rosinājusi tauta, bet tas nav noteikts referendumā, ko rosinājis prezidents.

"Ir grūti neievērot, ka Zatlers Saeimu atlaida jau pēc tam, kad bija atklājies, ka viņš nav vienīgais kandidāts, pēc tam, kad bija beigusies iespēja papildināt kandidātu loku pirmajai kārtai. Turklāt viņš neatsauca savu kandidatūru un ļāva, lai par viņu balso paša nonievātā Saeima. Lai nebūtu šaubu ēnas, ka prezidents atlaiž Saeimu nolūkā tūlīt turpināt savu darbību citā politiskajā līmenī un uz šāda lēmuma rēķina gūt panākumus, būtu nepieciešami šādi ierobežojumi," domā Lībane-Šķēle.

Savukārt "Saskaņas centra" līderis Jānis Urbanovičs laikrakstam paudis, ka šis gadījums parāda, ka politiski neatbildīgs prezidents, kā tas ierakstīts Satversmē, ir "nonsenss", jo tieši tad, kad viņš rīkojas politiski, sabiedrība aplaudē. Viņaprāt, "nav vajadzības taisīt vēl vienu partiju, vajag tikai "Vienotībai" piekrist saukt viņu par vadoni, bet vai to ļautu, to būtu interesanti pavērot".

Jau ziņots, ka maija pēdējās dienās Zatlers nāca klajā ar paziņojumu, ka, izmantojot Satversmē paredzētās tiesības, ierosina atlaist Saeimu. Šis rīkojums stājās spēkā sestdien, un 23.jūlijā notiks referendums par šo jautājumu. Uzrunā tautai Zatlers atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.

Saeima ceturtdien prezidenta vēlēšanās otrajā balsojumā ar 53 balsīm par Valsts prezidentu ievēlēja piecu "zaļzemnieku" izvirzīto, no Vidzemes ievēlēto deputātu, bijušo "Unibankas" vadītāju Andri Bērziņš (ZZS).
Zatlers pauda, ka Saeimas balsojums, otrajā kārtā par Rīgas pils saimnieku uz nākamajiem četriem gadiem ievēlot ZZS frakcijas deputātu, eksbanķieri Andri Bērziņu, tikai apliecina, ka viņa lēmums rosināt Saeimas atlaišanu bija pareizs.

Pagaidām Zatleru pievienoties partijas biedru rindām aicinās tikai "Vienotība", pārējās Saeimā pārstāvētās partijas šādu gatavību nepauž.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!