Foto: LETA

Tieslietu ministrijai (TM) un Uzņēmumu reģistram (UR) ir jāskaidro, kā tika pieļauts, ka publiski pieejamos datos tika iekļauta informācija par meitenīti, kas Liepājā cieta no seksuālas vardarbības. Informācijas nodošanu nevar attaisnot ar komerclīgumu nosacījumiem un par šādu rīcību atbildība ir paredzēta Krimināllikumā, norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietniece Inese Lībiņa-Egnere (V).

Ja kāda informācija UR bija jānodod informācijas saņēmējiem, tad bija jānodrošina, ka pirms šīs informācijas nodošanas personas dati tiek aizklāti un nav pieejami, norādīja politiķe. No pieejamām ziņām secināms, ka šis nav atsevišķs gadījums, bet gan ilgstoši pastāvējusi situācija.

Juridiskās komisijas locekle Inga Bite (LRA) sacīja, ka Datu valsts inspekcijas (DVI) pārbaudē ir jākonstatē atbildīgās amatpersonas un, ja ir pārkāpts likums, tām jāsaņem sods. Politiķe pati ir citos gadījumos saskārusies ar situāciju, kad cilvēki nav informēti, ka ir jāaizklāj personas dati, piemēram, sociālajā tīklā "facebook.com" publicējot atrastu autovadītāja apliecību, neaizklājot visus personas datus. Līdz ar to nepieciešams strādāt pie sabiedrības informēšanas par datu aizsardzības nosacījumiem.

Gan Lībiņa-Egnere, gan Bite norādīja, ka likumos ir skaidri noteikts aizliegums publiskot personas datus.

Kā ziņots, jautājums par atbildību un iespējamu kriminālprocesu saistībā ar gadījumu, kad publiski pieejamos UR datos tika iekļauta informācija par no seksuālas vardarbības Liepājā cietušo meitenīti, sekos tikai pēc DVI veiktās pārbaudes, uzskata tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Ministrs paskaidroja, ka pēc tam sekos jautājums, vai būs nepieciešams sākt kriminālprocesu, vai arī atbildība tiks noteikta administratīvā pārkāpuma procesā.

Ziņots, ka DVI ir sākusi pārbaudi saistībā ar gadījumu, kad publiski pieejamos UR datos tika iekļauta informācija par no seksuālas vardarbības Liepājā cietušo meitenīti. Kā norādīja Tieslietu ministrijas preses pārstāve Līva Rancāne, pārbaudes laikā 3. septembrī DVI noteica aizliegumu UR turpināt personas datu (lēmuma) publiskošanu. UR ir jānodrošina šī aizlieguma ieviešana arī attiecībā uz visiem, kam viņi ir nodevuši personas datus. UR ir sniedzis informāciju par šī aizlieguma izpildi.

Savukārt līdz pirmdienai, 7. septembrim, reģistram ir jāsniedz paskaidrojums DVI par šo gadījumu - par personas datu publiskošanas aspektiem.

Rasnačs ceturtdien, iepazīstoties ar situāciju, kurā publiski pieejams kļuvis lēmums par aresta uzlikšanu mantai un tajā minētie, tostarp cietušās personas dati, norādīja, ka tas ir rupjš likuma pārkāpums. "Patlaban pārmetumi valsts pārvaldes iestādēm ir nepamatoti, jo pēc veiktās faktu pārbaudes manā rīcībā ir informācija, ka šo pārkāpumu darbā ar fiziskās personas datiem pieļāvis kāds no UR informācijas saņēmējiem - datu atkalizmantotājiem -, kas ir atbildīgi par ar likumu aizsargātās informācijas nepublicēšanu," norāda ministrs. Atkalizmantotāji ir SIA "Lursoft IT", SIA "Firmas.lv", SIA "Crefo Rating" un AS "Kredītinformācijas birojs".

Ministrs uzskata, ka notikušais ir nopietns pamats kriminālprocesa sākšanai pēc Krimināllikuma 145. panta, proti, par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem.

Kā ziņots, publiski pieejamos UR datos atrodams no seksuālas vardarbības Liepājā cietušās meitenītes vārds, pārliecinājās aģentūra LETA. Minētais publiski pieejamais dokuments ir Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša lēmums par aresta uzlikšanu Dānijas uzņēmēja firmai. Šajā lēmumā redzams arī no seksuālās vardarbības cietuša bērna vārds, kas nav anonimizēts, turklāt lēmumā arī norādīts, ka pret bērnu ir pastrādāts dzimumnoziegums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!