Muciņš gan uzsvēra, ka ilgtermiņā, efektīvāk izmantojot nozarei piešķirtos līdzekļus, lielāku finansējumu varēšot novirzīt citu neatliekamo funkciju veikšanai veselības aprūpē.
Plānots, ka otrdien, 21.februārī, valdība lems par LIC reorganizāciju. Ja VM ierosinājumu valdība atbalstīs, tiks veidota reorganizācijas komisija.
Muciņš norādīja, ka ar LIC darbiniekiem tiek runāts par nepieciešamajām pārmaiņām, taču dialogs ir grūts. Savukārt ar LIC direktori Baibu Rozentāli, kamēr viņa izmanto darba nespējas lapu, par reorganizācijas jautājumiem netiek diskutēts. Par to, kāds būs Rozentāles amats pēc LIC reorganizācijas, lems komisijas. Muciņš gan piebilst, ka nav pamata domāt, ka pēc centra reorganizācijas esošās direktores profesionālas spējas netiks izmantotas.
VM valsts sekretārs piekrita, tas, ka direktores saslimšana brīdī tiek lemts par iestādes reorganizāciju, var likties aizdomīgi, bet viņam nav zināms par faktiem, kas šādas aizdomas varētu apstiprināt.
Tikmēr LIC arodkomitejas vadītāja Ilze Bērziņa šodien izplatīja paziņojumā presei, kura noraida VM parlamentārās sekretāres Lienes Cipules (VL-TB/LNNK) izteikumus par to, ka LIC darbība infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas jomā nav bijusi veiksmīga.
Bērziņa uzsver, ka Cipules izteikumi ir "absurdi, mediķus un sabiedrību izsmejoši". Tāpat LIC darbinieki uzskata, ka tā infekciju slimību prevencijas daļa, kas ir LIC kompetencē, tiek veikta VM uzraudzībā kvalitatīvi un efektīvi, ievērojot vairāku normatīvu aktu prasības.
LIC arodkomitejas vadītāja uzsvēra, ka pērn LIC organizēja pretepidēmijas pasākumus 21 192 infekcijas perēkļos, tostarp izglītības iestādēs, pārtikas uzņēmumos un citos riska objektos, katru reizi veicot skaidrojošo darbu ar iedzīvotājiem un darbiniekiem, savukārt iedzīvotājiem ar preses relīžu starpniecību tiek sniegta informācija par konkrētās infekcijas slimības gadījuma skaita pieaugumu un kā no tās var izsargāties, kuras ir tās iedzīvotāju riska grupas, kas var saslimt ar konkrēto slimību.
Jau ziņots, ka LIC plānots reorganizēt līdz 2012.gada 1.aprīlim, nododot ar infekcijas slimību ārstniecību saistītās funkcijas Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, bet sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomas funkcijas - jaunai veselības ministra padotībā esošai tiešās pārvaldes iestādei Slimību kontroles centram.
Slimību profilakses un kontroles centrs pārņems Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas funkcijas, kas saistās ar sabiedrības veselības monitoringu, slimību uzraudzību un veselības veicināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
