LIC speciālists: leģionāru slimības problēma pastāvēs vienmēr

Viņš pastāstīja, ka pašlaik situācija ir uzlabojusies, Rīgā, kur iepriekš reģistrētas vairākas saslimšanas, ūdens temperatūra pacelta virs +50 gadiem, un tik karstā ūdenī slimības izraisītāji nesavairojas.

Atbildīgie dienesti pārbauda un uzmana ūdens temperatūru, turpina novērot perēkļus, kur iepriekš inficējušies cilvēki, un dažos ūdens paraugos vairs nav konstatētas bīstamas baktērijas.

Tomēr problēma pastāvēs vienmēr, un būs visu laiku jāpievērš uzmanība ūdens temperatūrai, norādīja epidemiologs.

Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Nevar inficēties ar legionellozi, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes - ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.

Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu.

LIC šogad konstatējis leģionāru slimību izraisošo baktēriju legionellu klātbūtni piecu Rīgas namu ūdensvados, bet pieļauj, ka baktērijas izplatība varētu būt arī daudz plašāka, tādēļ aicina iedzīvotājus veikt nepieciešamos profilakses pasākumus.

Leģionāru slimība jeb legioneloze ir reta pneimonijas forma, kas pazīstama kopš 20.gadsimta vidus. Pirmais legionelozes gadījums reģistrēts 1947.gadā, bet pirmais uzliesmojums ‒ 1957.gadā Minesotā. Slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1976.gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV, kara veterānu leģiona sanāksmē.

Leģionāru slimības inkubācijas periods ir divas līdz 10 (visbiežāk piecas līdz sešas) dienas. Slimībai raksturīgs straujš sākums, ķermeņa temperatūrai paaugstinoties līdz 39‒40,5 grādiem, novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, neproduktīvu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, sirds un nieru mazspēju, pneimoniju, diareju. Ja slimība netiek ārstēta, letalitāte ir līdz 39%. Ārstēšanas gadījumā letalitāte ir 5‒10%.