"Tas nav slikti, tas tiešām nav slikti - tas ir pat ļoti labi. Pasaulē ir apmērām 20 000 akreditētas universitātes. Ja padomājam par šo 600. - 800. vietu, tad sanāk, ka Latvijas augstskola ir ierindojusies starp pirmajiem 5% no pasaules labākajām universitātēm," sarunā ar portālu "Delfi" stāsta Rauhvargers.
Viņš arī atgādina, ka THE līdz ar "QS World University Rankings" ("Qs") un Šanhajas ARWU ir viens no pasaules trim ietekmīgākajiem universitāšu reitingiem.
Nogulējām tehnoloģijas
"THE reitingā ir grūtāk iekļūt, taču, ja runājam par "Qs", tad šīs reitings strādā vairāk uz kvantitāti. Viņiem ir "mīkstāki" topā iekļūšanas kritēriji. Latvijā mazliet nogulējām to, lai visas pētnieku publikācijas būtu elektroniskos žurnālos, nevis grāmatās. Tas savā ziņā ir tāds reitingu idiotisms - to veidotāji negrib grāmatas lasīt, viņi uz to vienkārši ir slinki, viņi grib visu elektroniski," stāsta Rauhvargers.
"Jau sākot no deviņdesmito gadu sākuma mūsu pusē reti kurš varēja iedomāties, ka vajadzēs publikācijas elektroniski. Mūsdienās kādreizējo tehnoloģiju vakuumu un līdz ar to elektronisko publikāciju trūkumu grūti atspēlēt," Latvijas pozīcijas starp pārējām pasaules universitātēm skaidro Rauhvargers.
Skeptiskāks par LU panākumiem ir bijušais Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš, vēl 2013. gadā esot šajā amatā, minējis, ka vismaz vienai no Latvijas augstskolām vajadzētu būt starp simts Eiropas labākajām un vismaz trim – pasaules 500 labāko starpā.
Finansējuma trūkums - atruna
"Iekļūt "Times Higer Education" ir labs panākums, taču ir jāskatās, ar ko īsti mēs salīdzinām. Ja mēs paskatāmies, kur atrodas pārējās Baltijas lielās augstskolas, tad jāsāk domāt. Tartu Universitāte atrodas 351. - 400. vietā, Tallinas Tehnoloģiju Universitāte 501. – 600. vietā, bet Viļņas Universitāte atrodas turpat kur mēs," sarunā ar "Delfi" stāsta Ķīlis.
"Finansējuma trūkums ir tāda viegla atruna. Var jau teikt, ka pārējiem naudas vairāk, bet Tartu ir topā augstāk, lai gan viņu budžets ir aptuveni tur pat, kur LU. Tas tikai pierāda, ka šeit nav jārunā par finansējumu, vai kādu padomju vēsturisko mantojumu izglītības sistēmā, kas neļautu Latvijas augstskolām pakāpties augstāk, bet gan par universitāšu mērķtiecīgu darbu un tiekšanos uz labākiem starptautiskiem rezultātiem," uzskata eksministrs.
"Latvijas Universitātei būtu kapacitāte kāpt augstāk, taču neesmu redzējis, ka viņi savās stratēģijās vispār būtu pieminējuši vai iekļāvuši mērķi iekļūt reitingos, drīzāk tur runā par nekustamajiem īpašumiem," savos novērojamos dalās Ķīlis.
Latvija pirmajā simtniekā?
Runājot par iespējām kādreiz kādai no Latvijas augstskolām iekļūt pasaules vadošajā simtniekā, Rauhvargers ir lakonisks, atbildot ar vienkāršu "nē".
"Pagaidām neredzu tādas iespējas. Paskatieties, kas tajā simtniekā atrodas, tās ir pasaules topa augstskolas. ASV vien ir 4000 augstskolas, bet topa pirmajā simtniekā vietas ir ne mazāk, ne vairāk, kā tikai simts," stāsta Rauhvargers, piebilzdams, ka, lai noturētos simtniekā vien, augstskolas atsevišķi algo konsultantus, kuru vienīgais uzdevums universitātē ir rūpēties par reitingu panākumiem.
Tikmēr pašreizējā Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ar tādu pašu pārliecību kā Rauhvargers portālam "Delfi" atbild pretēji - "jā", arī Latvijas universitātes var atrast savu vietu pasaules labāko augstskolu pirmajā simtniekā.
"Skatoties uz situāciju kopumā, jāpanāk, lai starptautiskos reitingos iekļūtu arī citas Latvijas augstskolas, lai vienmērīgi celtos augstākās izglītības kvalitāte kopumā. Mums nepieciešama stabila sistēma, kas nodrošina starptautisku sadarbību un sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām," stāsta ministre.
"Latvijas augstskolas var iekļūt šādu reitingu pirmajā simtniekā. Tas ir mērķis, kas noteikti ir sasniedzams," pārliecināta ir ministre.
Rauhvargers gan pauž optimismu arī par LU iegūto 600. – 800. vietu. "Mums ir svarīgi, ka esam tajā astoņsimtajā vietā. Un mums tas ir svarīgi, jo mēs, piemēram, esam ieinteresēti piesaistīt studentus no Āzijas, bet viņiem, ja vēlas nopietni šeit studēt, pirmais jautājums ir par to, vai jūsu universitāte vispār atrodas kādā reitingā," praktiskos ieguvumus no LU sasnieguma skaidro AIKA vadītājs.
"Arī valdības bieži vēlas subsidēt savu studentu studijas ārzemēs, bet ar nosacījumu, ka apmaiņas studenta jaunā universitāte ir reitingā. Nav prasība, lai būtu pirmajā simtniekā, pilnīgi pietiek ar pirmo tūkstoti," piebilst Rauhvargers.
Kopumā, viņš norāda, Latvija iegūst no atrašanās no reitingos. "Jo vairāk augstskolas cenšas uzlabot savas pozīcijas reitingos, jo vairāk iegūst visa izglītības sistēma. Līdz ar šiem centieniem attīstās zinātne, tās infrastruktūra, jo, lai iekļūtu reitingā, ir jāstrādā tā, lai respektējami žurnāli pieņemtu mūsu publikācijas – līdz ar to pieaug arī tiekšanās uz kvalitāti pētniecībā," uzskata Rauhvargers.
- Finansējums 2015. gadā: Tartu Universitātes budžets – 158 miljoni eiro, LU budžets – 67,7 miljoni eiro, bet "Times Higher Education" topa pirmās vietas "Kalifornijas Tehnoloģiju institūta" budžets ir aptuveni divi miljardi eiro.
- LU ir pirmā un pagaidām vienīgā Latvijas augstskola, kas iekļuvusi arī "QS World University Rankings" reitingā, trīs gadus pēc kārtas ieņemot 701.-800. vietu.
- Tikmēr Igaunija "QS World University Rankings" reitingā ir pārstāvēta ar divām augstskolām – Tartu Universitāte ieņem 400. vietu, Tallinas Tehnoloģijas Universitāte 601. – 650. vietu. Lietuva šajā reitingā 2015. gadā ir pārstāvēta ar veselām četrām augstskolām – Viļņas Universitāte ieņem 501. – 550. vietu, bet Kauņas Tehnoloģiju universitāte, Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte un Vītauta Dižā Universitāte atrodas vienās pozīcijās ar LU – dalītā 701. - 800. vietā.