Lidlauka 'Spilve' juridisko 'kalambūru' Rīgas dome atrisinās ar buldozeru
Foto: DELFI

Jau vairāk nekā sešus gadus Rīgas dome tiesājas ar privātīpašnieku, kam pieder daļa zemes "Spilves" lidlauka teritorijā. Uzņēmums no pašvaldības cenšas piedzīt ievērojamu nomas maksu, kā arī iebilst pret lēmumu par tam piederošā īpašuma vērtības astoņkārtīgu samazināšanu. Bet dome nu izlēmusi konfliktu "aizšķūrēt" ar buldozeru.

"Piespiedu noma"

Pret Rīgas pilsētu 2012. gada rudenī tiesā vērsās SIA "Spilve International Business Park", kas līdz ar pašvaldību un Rīgas brīvostu ir viens no "Spilves" lidlauka īpašniekiem. Iemesls – uz "Spilve International Business Park" zemes atrodas liela daļa pašvaldībai piederošā skrejceļa, par kura lietošanu uzņēmumam gadiem nav maksāts.

Uzņēmums no pašvaldības vēlas piedzīt 141 824 eiro, kur lielāko daļu veido laika posmā no 2004. līdz 2011. gadam uzkrātais zemes nomas maksas parāds. "Spilve International Business Park" uzstāj, ka par skrejceļu jānorēķinās pēc "piespiedu nomas" principa, kas strīda gadījumā ir 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Rīgas domes pretarguments ir 2012. gada sākumā starp lidlauku ekspluatējošā nodibinājuma "Lidlauks Spilve" un "Spilve International Business Park" noslēgtais līgums par skrejceļa nomu. "Zemes nomas attiecības ir noregulētas līgumiski, kā rezultātā pušu savstarpējās attiecības apspriežamas atbilstoši šim nomas līgumam, nevis "piespiedu nomas" tiesiskajam regulējumam," portālam "Delfi" stāsta Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš.

Turklāt "Spilve International Business Park", slēdzot līgumu ar "Lidlauks Spilve", neesot virzījusi nekādas pretenzijas vai prasījumus par laika posmu no 2004. gada augusta, kad uzņēmums kļuva par zemes īpašnieku, līdz 2012. gada janvārim, kad noslēgts nomas līgums ar nodibinājumu, piebilst Liepiņš.

Astoņkārtīgi samazina vērtību

Jau četrus gadus tiesvedība šajā civillietā ir apturēta, jo jāsagaida, kad likumiskā spēkā stāsies nolēmums citā administratīvajā lietā, kurā "Spilve International Business Park" "plēšas" ar Rīgas domi. Šajā lietā uzņēmums apstrīd pašvaldības 2013. gada lēmumu piešķirt "Spilve International Business Park" zemei "lidlauka apbūves" lietošanas mērķi, kas samazina īpašuma kadastrālo vērtību un tādējādi arī saņemamo nomas maksu no pašvaldības par skrejceļa lietošanu.

Kaut skrejceļš atrodas vien uz 14% no 80 252 kvadrātmetrus plašā "Spilve International Business Park" zemesgabala, lietošanas mērķa maiņa īpašuma kadastrālo vērtību samazina no aptuveni 670 tūkstošiem eiro uz 80 tūkstošiem eiro. Zemes lietošanas mērķi pašvaldība mainīja drīz pēc uzņēmuma mēģinājuma caur tiesu piedzīt nomas maksu no Rīgas domes. Turklāt zemes izmantošanas iespējas samazina arī tās atrašanās Rīgas brīvostas teritorijā.

Administratīvā rajona tiesa 2014. gadā sprieda par labu Rīgas domei, pamatojot, ka 2006. gadā piešķirtais zemes vienības lietošanas mērķis ir mainīts, jo sākotnējā lietošanas mērķa noteikšanas laikā kļūdaini norādīts, ka zemes vienība nav apbūvēta. Proti, nebija norādīts, ka uz zemes atrodas skrejceļš. Zemei ir nosakāms pareizs lietošanas mērķis, neskatoties uz to, ka tas samazinās no "Spilve International Business Park" iekasējamo nekustamā īpašuma nodokli, lasāms spriedumā.

"Spilve International Business Park" spriedumu pārsūdzēja, bet arī Administratīvā apgabaltiesa uzņēmuma pieteikumu noraidīja. Pērnā gada vasarā lieta nonāca Augstākajā tiesā, kas uzdeva Administratīvajai apgabaltiesai veikt jaunu lietas izskatīšanu. Šā gada martā apgabaltiesa sprieda par labu "Spilve International Business Park" un konstatēja, ka Rīgas dome pirms zemes lietošanas mērķa maiņas nav uzklausījusi uzņēmumu, tādējādi pieļaujot procesuālo pārkāpumu.

Rīgas dome lēmumu ir pārsūdzējusi, taču pagaidām vēl nav izlemts, vai lietā ir ierosināma kasācijas tiesvedība, portāls "Delfi" noskaidroja Augstākajā tiesā.

No Augstākās tiesas lēmuma ir atkarīgs iznākums arī trešajā "Spilva International Business Park" tiesvedībā, kurā uzņēmums vērsies ar prasību pret Rīgas brīvostas pārvaldi par atlīdzības un nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma parāda piedziņu.

Ieilgusī tiesvedība "iesitusi pa kabatu" arī lidostā saimniekošajam nodibinājumam "Lidlauks Spilve". Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pašvaldības izveidotajai organizācijai Rīgas dome šovasar piešķīra 57 231 eiro zemes nomas parāda segšanai.

Strīda risinātājs – buldozers

Vēl pirms galavārda sagaidīšanas tiesas zālē Rīgas dome nolēmusi no turpmākās nomas maksas atbrīvoties, betona skrejceļu nojaucot.

Pagājušajā nedēļā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti atbalstīja izmaiņas Īpašuma departamenta 2018. gada budžetā, kur parādījušies jauni tēriņi – 180 tūkstoši eiro nepieciešami "izdevumu segšanai par asfaltbetona seguma un inženierkomunikāciju nojaukšanu pārbūves darbu ietvaros lidlauka "Spilve" teritorijā".

Kā sēdē skaidroja komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), plāns paredz nojaukt uz "Spilve International Business Park" zemes esošo pašvaldības skrejceļa daļu. Burovs piebilda, ka darbi jau gandrīz saskaņoti Rīgas pilsētas būvvaldē. Skrejceļa likvidēšanas tēriņi vēl jāapstiprina kārtējā Rīgas domes sēdē.

Lai gan "Spilves" lidlauka skrejceļš pēc gaidāmajiem darbiem paliks krietni īsāks, mazā aviācija varēs turpināt nolaisties un pacelties no skrejceļa, kas atrodas pašvaldības un Rīgas brīvostas teritorijā, skaidroja Burovs.

Lai gan Rīgas domes opozīcijas deputāti norādīja, ka vajadzētu apsvērt iespēju zemi zem skrejceļa no "Spilve International Business Park" atpirkt, Burovs norādīja, ka tas izmaksātu pārāk dārgi – aptuveni pusmiljonu eiro. Opozicionāri gan piebilda, ka sasummējot 140 tūkstošu eiro nomas maksas parādu un 180 tūkstošus eiro dārgo nojaukšanu, nemaz tik dažādas abas summas nav.

Joprojām bez sertifikāta

"Spilves" lidlauku "otrajā plānā" nobīdīja lidostas "Rīga" atklāšana 1975. gadā. Šobrīd lidlaukā saimnieko SIA "Aeribig Plus", kas nomas tiesības uz 12 gadiem izsolē ieguva 2016. gadā. Uzņēmumam talkā nāk arī nodibinājums "Lidlauks Spilve", kas nodrošina privātos lidojumus, treniņus pilotu skolu audzēkņiem un gaisa šovus.

Pērnā gada martā "Spilvei" beidzās lidlauka sertifikācijas termiņš. Civilās aviācijas aģentūras Lidlauku sertificēšanas un uzraudzības nodaļas vadītājs Raivo Bisenieks pastāstīja, ka "Spilves" lidlauka sertifikācijas process joprojām nav sācies, jo nodibinājums nav iesniedzis tam nepieciešamo iesniegumu un dokumentāciju.

Nodibinājuma pārstāvji iepriekš pauduši, ka sertifikācijas procesu sarežģī "problemātiskais zemes īpašumtiesību statuss un juridiskie aspekti".

Talkā "Spilvei" negrib nākt arī Rīgas dome, norādot, ka lidojumi nav pašvaldības funkcija. "Sameklēt šeit pašvaldības funkciju būs grūti. Protams, var uzskatīt, ka lidojumu nodrošināšana ir sporta funkcija, bet tas ir ļoti radoši," Pilsētas īpašuma komitejā teica tās vadītājs Burovs, piebilstot, ka pašvaldībai ir svarīgi tikt vaļā no maksāšanas privātīpašniekam, nevis nodrošināt nodibinājumam sertifikātu.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Lasāmgabali Oļegs Burovs Rīgas brīvosta Rīgas dome
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form