Līdz 1994. gada martam Latvijā dzīvojušai ASV iemītniecei liedz kļūt par nepilsoni
Foto: LETA

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 30. septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta kādas sievietes sūdzība par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumu, kas liedza sievietei kļūt par Latvijas nepilsoni.

AT portāls "Delfi" nosakidroja, ka pieteicēja, kura nelegāli uzturas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), pieteikumā tiesai norādījusi, ka viņa vēlas atgriezties Latvijā – valstī, kurā viņa ir dzimusi un pirms aizbraukšanas uz ASV 1994. gadā dzīvojusi 41 gadu, saglabājot Latvijā reģistrētu dzīvesvietu. Pieteicēja tiesai apliecinājusi, ka līdz 1992. gada 1. jūlijam viņa bija pastāvīgi dzīvojusi Latvijā, viņa nav un nav bijusi nevienas valsts pilsone, ir dzimusi Rīgā un ir bijušās PSRS pilsone ar Latvijas iedzīvotāja personas kodu. Latvijā dzīvo viņas ģimene – māte un meita.

Tāpat pieteicēja tiesai skaidrojusi, ka nelegālā uzturēšanās ASV negarantē viņai uzturēšanās atļaujas saņemšanu ASV. Sievietes ieskatā, viņa šobrīd atrodas terminētā prombūtnē Nepilsoņu likuma izpratnē.

Administratīvā apgabaltiesa pieteicējas pieteikumu par PMLP lēmuma atcelšanu noraidīja. Sieviete iesniedza kasācijas sūdzību AT, kas atzina apgabaltiesas spriedumā ietverto nolēmuma pamatojumu par pareizu un pilnībā pietiekamu.

AT atzina par pareizu apgabaltiesas sniegto skaidrojumu, kāpēc lietā nav konstatējami tādi apstākļi, kas varētu tikt uzskatīti par pieteicējas terminētu prombūtni likuma „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (Nepilsoņu likums) izpratnē.

AT spriedums nav pārsūdzams.

AT Jau agrāk līdzīgā lietā secinājusi, ka nav atzīstams, ka persona ir ieguvusi nepilsoņa statusu, tad, kad ziņas par viņu iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, un ka personas veiktā ziņu sniegšana iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā uzskatāma par ziņu sniegšanu, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

Nepilsoņa statuss tika ieviests ar Nepilsoņu likumu, pirms tam tāds statuss nepastāvēja.

Tādēļ šādu statusu nebija iespējams iegūt pirms Nepilsoņu likuma spēkā stāšanās. Ziņas par pieteicēju iekļautas Iedzīvotāju reģistrā 1993. gada 4. februārī, no Latvijas viņa izbrauca 1994. gada 1. martā, bet Nepilsoņu likums stājās spēkā 1995. gada 9. maijā. Līdz ar to pieteicēja nevarēja iegūt Nepilsoņa statusu līdz ar ziņu par viņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā.

AT atzina, ka apelācijas instances tiesa pamatoti norādījusi, ka jautājumā par nepilsoņa statusa iegūšanu izšķirošs faktors ir personas pašas griba šādu statusu iegūt. Izskatāmajā lietā nav konstatēti tādi apstākļi, kas pieteicējai, uzturoties ārpus Latvijas, traucēja vērsties attiecīgajā Latvijas valsts pārstāvniecībā, lai paustu savu gribu saņemt Latvijas nepilsoņa pasi.

Apstāklis, ka pieteicēja uzturas kādā valstī nelegāli un tāpēc izvairās sazināties ar valsts iestādēm, nav uzskatāms par tādu faktoru, kas viņai dotu tiesības prasīt atkāpes no tiesību normās noteiktajām prasībām, lai iegūtu Latvijas nepilsoņa statusu.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PMLP
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form