Satiksmes ministrija (SM) ir pasūtījusi juridisko vērtējumu par šiem notikumiem un atzinumam jābūt gatavam līdz gada beigām, tā par milzīgajām kompensācijām bijušajiem uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) valdes locekļiem, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pēc tikšanās ar "KPV LV" Saeimas frakciju. "Man personīgi šķiet, ka līdzekļi tika tērēti pārmērīgi. Skatīsimies, kādas būs atbildes un pret ko vērsties," sacīja ministrs.
Koalīcijas partneri pirmdien bija uzaicinājuši Linkaitu, lai uzklausītu par izmaksātajām augstajām kompensācijām LDz valdes locekļiem, kā arī pārrunātu jautājumus par labu pārvaldību Satiksmes ministrijas padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs un "KPV LV" Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens jau iepriekš aktualizēja jautājumu par izmaksāto kompensāciju un algu apmēru LDz agrākās valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un valdes loceklim Aivaram Strakšam, kas bijušas nesamērīgi augstas un pārsniegušas 600 000 eiro slieksni.
Saruna frakcijā bija par to, kā šī koalīcija var izbeigt shēmošanu un dažāda veida nelietderīgu līdzekļu tērēšanu valsts kapitālsabiedrībās. "Faktiski mēs ar "KPV LV" esam domubiedri šajā ziņā gan valdības, gan Saeimas līmenī. Pretrunu nav, tātad kopīgi katrs no sava lauciņa strādājam, lai izmēztu šos uzņēmumus no līdzekļu izšķērdēšanas un dažādām nelikumīgām darbībām," sacīja ministrs.
Linkaits pastāstīja, ka SM ir pasūtījusi juridisko vērtējumu un atzinumam jābūt gatavam līdz gada beigām. "Patlaban mēs skatāmies, kurš ir pieņēmis lēmumu. Ne jau valdes pusē bija problēma. Problēma bija tajā pusē, kas pieņem lēmumu piešķirt šādas kompensācijas. Tur ir daudzi līmeņi – tā nav tikai padome, tas ir arī valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis no vienas puses, bet no otras puses arī valdes locekļi, kas ir paši parakstījuši citu valdes locekļu atlaišanas nosacījumus," situāciju skaidroja ministrs.
Uz jautājumu, vai ministrs pats bija pārsteigts par summām, Linkaits atbildēja, ka par gala skaitļiem bijis pārsteigts. "Man tāds priekšstats bija, ka tie būtu mazāki," atzina ministrs. Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai tagad nav jānožēlo lēmums rosināt LDz valdes locekļu atbrīvošanu, jo tas izmaksā tik dārgi, Linkaits atbildēja, ka "skatoties uz to, ka pēdējos gados ir, piemēram, izšķērdēti reklāmas un mārketinga izdevumos vien apmēram 20 miljoni eiro, es teiktu, ka tas ir tā vērts".
Savukārt uz jautājumu, kas tiek darīts, lai novērstu nākotnē kaut ko līdzīgu, ministrs paskaidroja: "Jaunā valde ir likvidējusi paralēlo struktūru, kas ir prezidenta padome, lai nevienam nākotnē nekas tāds vairs neienāktu prātā. Problēma bija ne jau valdes locekļu atlaišanā, bet tieši tajā, ka viņi bija noformēti dubultā kā prezidenta padomes darbinieki. Paši sevi iecēluši darbā, paši sev izstrādājuši noteikumus, pēc kādiem viņu var atlaist. Attiecīgi tā juridiskā konstrukcija traucēja viņus atlaist normālā veidā. Nevienā citā Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā tādas sistēmas nav, un visi pārējie, kas ir gājuši, ir aizgājuši."
"Kā man stāstīja, senos laikos dzelzceļam neviens neko nevarēja pretī pateikt. Tā ir bijusi valsts valstī," tā Linkaits atbildēja uz jautājumu, vai kapitāldaļu turētāja – SM – darbinieki neko par to nezināja.
"Delfi" jau ziņoja, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušais valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, atstājot amatu varētu būt saņēmis kompensāciju aptuveni 250 000 eiro apmērā, bet valdes loceklis Aivars Strakšas – apmēram 200 000 eiro apmērā, liecina viņu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtās amatpersonu deklarācijas, beidzot pildīt amata pienākumus šogad augustā.
Šogad apmēram 7,5 mēnešu laikā Bērziņš par darbu LDz nopelnījis kopumā 341 910 eiro, kamēr 2018. gada 12 mēnešos viņš par darbu LDz nopelnīja kopumā 146 982 eiro jeb vidēji 12 248 eiro mēnesī. Savukārt Strakšas par darbu LDz šogad apmēram 7,5 mēnešos nopelnījis kopumā 286 331 eiro. Pērn 12 mēnešos Strakšas par valdes locekļa darbu LDz saņēma 128 404 eiro jeb vidēji mēnesī 10 700 eiro.
Jāatgādina, ka oktobra beigās publiskotajās abu minēto amatpersonu deklarācijas liecināja, ka Bērziņa alga "Latvijas dzelzceļā" šogad bijusi 245 000 eiro, bet Strakšas – 237 000 eiro. Noņemot algu par veiktajiem pienākumiem līdz augustam, "TV3 Ziņas" lēsa, ka katram kā kompensācija izmaksāti ap 150 000 eiro. Jau tad raidījumam Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs atzina, ka kompensācija ir nesamērīga. Šāds kompensācijas apjoms pārkāpj Kapitāldaļu pārvaldības likumā definētos atlaišanas pabalsta griestus, kas būtu trīs mēnešalgas. Viņš gan atzina, ka "Latvijas dzelzceļa" vadībai ar viltu izdevies ierobežojumu apiet.
Jau ziņots, ka 25. jūlijā LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar Bērziņu un Strakšas.
"Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu," pēc LDz padomes sēdes pauda Jānis Lange.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības – "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".
