Valsts policija patlaban strādā, lai līdz pirmdienai atbilstoši jaunajam Ieroču aprites likumam, kas stājās spēkā šī gada 10. aprīlī, izstrādātu ieroču klasifikatoru atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai, taču līdzšinējiem ieroču turētājiem nav jāsatraucas – viņu ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujas ir spēkā līdz 2023. gadam un līdz tam brīdim tās nav jāmaina.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Lauris Arājs gan ieroču turētājus, kuriem ir nepieciešamās atļaujas, aicina nesatraukties un nesteigties jau tuvākajā laikā uz policiju, lai savu ieroci atkārtoti reģistrētu un izņemtu atļauju. Viņš norāda, ka šis pārejas posms ir paredzēts pietiekoši ilgs – četri gadi –, lai ieroča turētājs varētu bez steigas un uztraukuma izpildīt likumā noteikto pienākumu.
Jaunais ieroču aprites likums stājās spēkā 10. aprīlī. Viskarstākās debates sabiedrībā un arī starp Saeimas deputātiem raisīja priekšlikums atļaut medībās šaut jau no 16 gadu vecuma. Tomēr jaunais Ieroču aprites likums ir veids kā Latvija ir pārņēmusi ES direktīvu, lai šo jomu regulējošās Latvijas tiesību normas būtu harmonijā ar ES dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs esošo regulējumu.
Jaunais likums paredz tiem, kas līdz šim bijuši legāli ieroču turētāji, līdz 2023. gada 14. decembrim policijā savu ieroci piereģistrēt. Turklāt līdz ar jauno likumu šis nosacījums attiecas arī uz, piemēram, gāzes ieročiem. Līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim fiziskām personām, kas ir vismaz 18 gadus vecas un kurām ir gāzes pistole, ieroču atļauja nebija vajadzīga un pietika ar to, ka tas reģistrēts. Vienīgie gāzes ieroči, kuru turēšanai nebūs nepieciešama ieroču atļauja un pietiks tikai ar to reģistrāciju, ir E kategorijas gāzes ieroči un signālieroči, proti, tādi, kurus nevar pārveidot šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā.
Vaicāts, vai policija jaunā likuma dēļ ir saskārusies ar kādām problēmām, sarunā ar portālu "Delfi" Arājs norāda, ka problēmas ir minimālas, jo ar pārmaiņām ir iespējami sīki pārpratumi. Spēku zaudējušais Ieroču un citu speciālo līdzekļu aprites likums sevī ietvēra arī vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas regulēja procedūru. Liela daļa no šiem noteikumiem līdz ar likuma spēka zaudēšanu arī ir zaudējuši spēku. Pārejas periods nosaka, ka jauni Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā līdz šā gada 31. decembrim.
"Problēmas būtība ir tā, ka stājās spēkā pavisam jauns likums, vienlaikus jaunie Ministru kabineta noteikumi vēl ir izstrādes procesā, tādēļ ir pašsaprotami, ka pirmajās dienās gadās pārpratumi. Šodien visiem saviem darbiniekiem esam nosūtījuši skaidrojošo materiālu, kā jārīkojas," paskaidro Arājs. Aizķeršanās, iespējams, bijusi vienu dienu "ar astīti".
Patlaban, kamēr nav izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, Valsts policija atļauju izsniegšanas procedūru piemēro tādu pat kā līdz šim. "Strādājam pilnā apmērā – iesniegumus pieņemam un izskatām," uzsver Arājs.
Maza problēma bijusi tieši šis ieroču klasifikators, kurš paredzēja atbilstošu ieroču klasifikāciju. Iepriekš Latvijā reģistrētiem ieročiem ar ES direktīvas pārņemšanu un Ieroču aprites likuma stāšanos spēkā mainījās ieroču kategorijas. Arājs ir pārliecināts, ka līdz pirmdienai policijai izdosies īstenot jaunā klasifikatora publicēšanu. "Katram ieroču veidam, markai ir atbilstoša kategorija, kuru nepieciešams mainīt atbilstoši jaunajām prasībām. Tā burtiski būs dažu dienu aizķeršanās kādu klasifikatoru rakstīt atļaujā," teic Arājs un aicina nesatraukties, ja šī situācija ir skārusi kādu ieroču turētāju.
Plašāk ar jauno tiesisko regulējumu ieroču aprites jomā var iepazīties šeit. Savukārt neskaidrību gadījumā ieroču turētāji var sazināties ar Valsts policiju pa e-pastu as@vp.gov.lv
Runājot par jauno Ieroču aprites likumu, jānorāda, ka tas arī paredz stingrākas prasības simulācijas spēļu ieroču regulējumā, kā arī noteikts, ka maksimālais šaujamieroča atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi. Līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim atļaujas Latvijā bija beztermiņa.
