Līdz šim nepieredzēts gadījums – domes pašiznīcināšanās, GKR eksbiedri skaidro izstāšanos (plkst.14.41)
Foto: LETA

Rīgā ir noticis līdz šim pilsētas vēsturē nepieredzēts gadījums – domes pašiznīcināšanās, ko sekmējis Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR). Tā teikts pirmdien, 24, februārī, preses konferencē deputātes Eiženijas Aldermanes nolasītajā sešu partijas "Gods kalpot Rīgai" bijušo biedru vēstulē rīdziniekiem.

Tieši Rīgas domes neprasmīgās vadības rezultātā dome nonākusi šādā situācijā. Minot dažādus piemērus, kas raksturo Burova negatīvo rīcību, par viskaitnieciskāko viņa darbību Aldermane nodēvēja "spēlēšanos ar Rīgas 2020. gada budžetu".

Burovs gan esot mēģinājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministram taisnoties, ka budžets neesot izskatīts nozaru komitejās, taču tā esot tikai aizbildināšanās, jo tajās budžets skatīts jau pērn decembrī.

Deputāti norādījuši, ka bija nākuši Rīgas domē strādāt, bet diemžēl vēlētāju doto mandātu viņi pilnībā nav varējuši īstenot, jo notikusi jau minētā domes pašiznīcināšanās, kas bijis "apzināts un nekrietns plāns". Šī plāna būtība slēpjoties tieši Burovā, viņa "nepiepildīto ambīciju un rakstura īpašību dēļ".

Turklāt Burovs šogad neesot sasaucis nevienu kārtējo Rīgas domes sēdi, tāpēc domes deputātu balsojumu gaidot vairāk nekā 160 dokumenti, kuru tālāko virzību tāpēc neesot iespējams prognozēt.

Kā norādīts Aldermanes, Viņņikas, Kameņecka, Solomatina un Stepaņenko parakstītajā un medijiem izplatītajā vēstulē, 24. februāris bijis "domes pēdējā darba diena. Diemžēl jūsu doto mandātu mēs pilnībā nevarējām īstenot, jo Rīgā notika līdz šim pilsētas vēsturē nepieredzēts gadījums – domes pašiznīcināšanās. Tā nebija pēkšņi radusies kataklizma Rātslaukumā, bet gan apzināts un nekrietns plāns attieksmē pret Rīgas domi un sabiedrību kopumā".

"Kur slēpjas būtība? Atbilde viennozīmīga – domes vadītājā. Tieši viņa neprasmīgās vadības rezultātā šī gada pirmā puse ieies Rīgas pašvaldības vēsturē kā ļoti neveiksmīgs laika posms. Pašvaldības vadītāja nepiepildīto ambīciju un rakstura dēļ viņa īstenotajai paštiksmināšanās politikai ir paredzamas tālejošas negatīvas sekas," norādīts vēstulē.

Vēstules autori norāda – kad praktiski visiem jau bija skaidrs, ka Rīgas domes atlaišanai tā saucamās "atkritumu sāgas" dēļ nav tiesiska pamata, tad tas bija jāatrod. Un šis pamats tika atrasts – trīs ārkārtas sēdes, kurās nav kvoruma.

"Kvorums varēja būt, bet nereģistrējās lielākā daļa tieši GKR deputātu, kuri akli ticēja Burova izstrādātajām shēmām un nesaskatīja vai negribēja redzēt viņa nolūkus. Mērķtiecīgi un apzināti sekmējot domes pašatlaišanos, Burovs tādējādi apliecināja pilnīgu nevēlēšanos normalizēt pašvaldības darbu un sniedza izpalīdzīgu roku valdības koalīcijai, kuras ideja par domes ārkārtas vēlēšanām draudēja izgāzties kuru katru brīdi," norāda vēstules autori.

"Lai arī domes pašiznīcināšanās emocionāli kādam varētu šķist simpātiska un laikmetīga rīcība, tomēr jāatceras, ka uzticētā vara nav nekādi kazino metamie kauliņi. Tā ir atbildība. Katram ir skaidrs, ka īsts vadītājs atbild par tam uzticēto darba apjomu, meistarīgi likvidē konlfiktsituācijas, ja tādas radušās, nepieļauj haosu, pārzina labas pārvaldības principus, savstarpējo attiecību kultūru. Nekā tāda nav Burova personībā. Jāsecina, ka viņa vārds noteikti ieies vēsturē – vienīgais Rīgas mērs, kurš mērķtiecīgi un apzināti "sagrāva" paša vadīto domi," norāda vēstules autori.

Vēstules autori norāda, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) savā šā gada 7. februāra vēstulē aicināja domes vadītāju vienoties un rīdzinieku interesēs pieņemt budžetu. "Vēstulē ministrs tieši un nepārprotami norādīja Burovam, ka atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" domes priekšsēdētājs atbild 1) par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas; 2) par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžetu un finanšu vadību," raksta vēstules autori.

Savā atbildē Pūcem, Rīgas mērs mēģināja taisnoties, ka, lūk, budžets nav izskatīts nozaru komitejās. Vai Burovs bija aizmirsis, ka Rīgas pašvaldības 2020. gada budžeta projekts jau decembrī un janvārī tika atbalstīts nozaru komitejās un šāda aizbildināšanās ir viegli pārbaudāma, norāda vēstules autori.

"Sekmējot domes atlaišanu un izvairoties no budžeta pieņemšanas savu personīgo kaprīžu dēļ, domes vadītājs ir bremzējis visu departamentu un struktūrvienību darbu vismaz uz pusgadu, bet atsevišķos jautājumos – uz veselu gadu un apdraudējis vairāku nepieciešamo sociālo, ekonomisko, ekoloģisko, kultūras, izglītības u.c. programmu īstenošanu Rīgas pilsētā. Tas ir nepārprotams kaitējums sabiedrībai kopumā," norādīts Stepaņenko pirmdien izplatītajā vēstulē.

Šobrīd Rīga ir vienīgā no Latvijas 119 pašvaldībām, kura ir palikusi bez apstiprināta budžeta, lai arī budžeta pieņemšanai viss bija sagatavots pēc labākās pārvaldības prakses un savlaicīgi. Vēstulē teikts, ka atlicis vien sasaukt domes sēdi, ko Burovs tā arī "nevīžoja izdarīt".

Tā vietā Burovs "izdeva juridiski apšaubāmu rīkojumu, kurā vienpersoniski, bez kāda finansiālā seguma ir apsolījis dažādus uzlabojumus visjutīgākajām sfērām un cilvēku grupām. Nograut visu domes darbu, atstājot pilsētu bez budžeta, lai tikai mazliet ilgāk paliktu amatā un personīgi dalītu dāsnus solījumus no nepieņemtā budžeta," teikts vēstulē.

Šā gada janvārī pretēji likuma "Par pašvaldībām" 27. pantā noteiktajai kārtībai Burovs nav sasaucis nevienu kārtējo domes sēdi, norāda vēstules autori, atzīmējot, ka Burova vadībā 2020. gadā līdz pat šai dienai nav noturēta vispār neviena kārtējā Rīgas domes sēde. Rezultātā, deputātu balsojumu gaida vairāk kā 160 ļoti svarīgu jautājumu un projektu, kuru pieņemšanas termiņi tagad vairs nav prognozējami.

Tie esot tikai daži no spilgtākajiem piemēriem Rīgas mēra neprasmei organizēt darbu, nespējai saredzēt prioritātes un pildīt to, ko nosaka tiesību akti. "Mēs, kas parakstām šo vēstuli: Rīgas domnieki, Rīgas domes komiteju priekšsēdētāji, partijas GKR dibinātāji un bijušie valdes locekļi un GKR frakcijas nu jau bijusī vadība, apliecinām, ka darījām visu, lai nepieļautu šādu iznākumu, bet Burovs neklausīja mūsu aicinājumam atkāpties no egoistiskām ambīcijām un pievērsties konstruktīvam domes darbam," norāda vēstules autori.

Uz žurnālistu jautājumu, vai politiķi nesaskata tiesisku atbildību Burova rīcībā, Stepaņenko norādīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram būtu jāizvērtē fakts, ka Burovs šī gada laikā nav sasaucis nevienu kārtējo domes sēdi un to novadījis, taču likums paredz, ka sēdi ir jāsasauc vismaz reizi mēnesī.

Taujāta, kādēļ partiju pametušie valdes locekļi nemēģināja gāzt Burovu no amata, Aldermane norādīja, ka viņi darīja visu, lai apturēt Burova patvaļu. Atkāpšanos no domes priekšsēdētāja amata bija rosinājusi arī Vinnika. Viņa atzina, ka Burovam var pārmest tikai politiskās kultūras un pieredzes trūkumu, kā arī autoritatīvu darbības stilu – neko citu.

Atbildot uz jautājumu, vai Stepaņenko izstāšanās iemesls varētu būt saistīts ar iespējamo zemo vietu kandidātu sarakstā, politiķis norādīja, ka jau 16. decembrī GKR valdes sēdē paziņoja, ka nepiekrīt GKR startēšanai kā atsevišķam sarakstam. "Otrkārt, atklāti pateicu un balsoju pret Burova nomināciju startam vēlēšanās kā pirmajam numuram. Kas attiecas uz savu vietu sarakstā, es nemaz nepretendēju uz nevienu vienu, jo to vada cilvēks, kurš ir faktiski nodevējs."

Politiķis arī aicināja partijas vadītāju Andri Ameriku pievērst uzmanību faktam, ka partiju pametušie cilvēki nav ierindas biedri. "Mēs esam šīs partijas dibinātāji – bez mums šī partija nebūtu kļuvusi tāda, kāda tā ir tagad," viņš piebilda.

Kritiku par Burova darbu pauda arī Kameņeckis, sakot, ka veiksmīgam startam vēlēšanās ir vajadzīgs līderis. "Mēs visi zinām, ka Burovs nav līderis. Viņam nav partijas iekšējā autoritāte gan no biedriem, gan no bijušajiem valdes locekļiem. Svarīgi ir saprast, ka mēs bijām ievēlēti kopīgā sarakstā ar "Saskaņu", tādēļ atdalīšanās no šīs koalīcijas ir uzskatāma par vēlētāju nodevību," sacīja Kameņeckis.

Preses konferencē pulcējušies deputāti gan nesniedza skaidru atbildi uz jautājumu, vai rakstīs iesniegumus par pievienošanos partijai "Saskaņa", sakot, ka jautājums par pievienošanos citam spēkam ir "rītdienas vai parītdienas" jautājums.

Kā vēsta aģentūra LETA, "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs būtu gatavs politiskajā spēkā pieņemt no GKR izstājušos politiķus.

Jau vēstīts, ka no partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) piektdien, 21. februārī, izstājās seši politiskā spēka valdes locekļi, tajā skaitā pieci Rīgas domes deputāti. No GKR izstājušies Aldermane, Vinnika, Igors Solomatins, Kameņeckis, Vjačeslavs Stepaņenko un Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

Savukārt Burovs norādīja, ka biedru izstāšanos uzskata par normālu procesu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Gods kalpot Rīgai Oļegs Burovs Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form