Līdzšinējos tempos zemes reforma ilgs vēl 20 gadus, secina Valsts kontrole
Foto: Publicitātes attēli

Kopš zemes reformas sākšanas pagājuši vairāk nekā 30 gadi, bet, turpinot esošo pieeju, reforma noslēgsies pēc 20 gadiem vai vēlāk, secināts Valsts kontroles revīzijā par zemes reformu. Revidenti secina, ka reformas administrēšana izmaksās dārgāk nekā tās īstenošana – provizoriski ap 3,46 miljoniem eiro.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

1990. gada 21. novembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", tādējādi aizsākot zemes reformu. Tās mērķis bija atdot bijušajiem zemes īpašniekiem un to mantiniekiem zemes īpašumus, kas tiem Latvijas teritorijā piederēja 1940. gada 21. jūlijā un tika nacionalizēti, kā arī nodrošināt iespēju pārējiem Latvijas iedzīvotājiem iegūt zemi īpašumā, tā pārkārtojot zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības uz tirgus ekonomiku. Par iespēju pabeigt zemes reformu sprieda jau 1996. gadā, taču 25 gadus vēlāk zemes reforma aizvien nav noslēgusies.

Maldīgi uzskatīt, ka reforma tuvojas noslēgumam

Valsts kontrolē norādīja, ka Ministru kabineta pieņemtie lēmumi par zemes reformas pabeigšanu visā valsts teritorijā, izņemot Tukumu un Rīgu, rada iespaidu, ka tā ir teju pabeigt, tomēr tā nav, jo turpinās zemes kadastrālā uzmērīšana, lēmumu pieņemšana par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes izpirkuma līgumu slēgšana un īpašuma tiesību sakārtošana.

Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme sacīja, ka, lai arī valsts ir apņēmusies veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem tiem zemes īpašniekiem, kuriem 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijā, un viņus pārdzīvojušiem laulātajiem, bērniem un mazbērniem, politiski represētajiem un cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti, zemes kadastrālā uzmērīšana notiek ārkārtīgi gausi. Piemēram, 2021. gadā aizvien tiek uzmērīti zemesgabali, kas rindā iekļauti jau pirms 2008. gada.

"Nereti cilvēki savas dzīves laikā rindu nesagaida un īpašuma tiesību atjaunošana attiecas uz mantinieku mantiniekiem vairākās paaudzēs. Tādēļ cilvēki lielākoties veic zemes uzmērīšanu par saviem līdzekļiem, nesagaidot valsts atbalstu," secināja Jaunzeme.

No Valsts kontroles sniegtās informācijas izriet, ka par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmo zemes vienību sarakstā 2021. gada 1. jūnijā bija iekļautas 3884 vienības. Līdz 2022. gadam Valsts zemes dienests (VZD) zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem plānoja finansējumu 70 000 eiro gadā, kas ļāva uzmērīt vidēji 80 zemes vienības gadā. No 2022.gada plānots novirzīt 140 000 eiro gadā, kas ļaus uzmērīt 160–170 zemes vienības.

"Turpinot plānotajā tempā, prognozējams, ka šis process ilgs vēl vismaz 20 gadus. Vienlaikus revīzijā konstatēts, ka par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmās zemes saraksts satur neprecīzus datus, jo no tā nav izslēgtas zemes vienības, kuru uzmērīšanai līdzekļi no valsts budžeta nepienākas," atzīst revidenti.

Nav nedz atbildīgo, nedz datu par reālo situāciju

Revīzijā norādīts, ka neviena institūcija nav noteikta kā atbildīgā par zemes reformas pabeigšanas plānošanu un koordināciju. Nav arī vērtēts, vai un cik lielā mērā reformas mērķi ir sasniegti un kādi tiesiski risinājumi varētu sekmēt drīzāku tās pabeigšanu. Tāpat zemes reformas pabeigšanai un tās ietvaros veicamajām darbībām nav noteikti termiņi, kas kopumā nesekmē tās pabeigšanu un īpašuma tiesību sakārtošanu pārredzamā nākotnē.

Revīzijā konstatēts, ka Tieslietu ministrijas (TM) un VZD rīcībā nav informācijas par to, cik cilvēkiem zemes īpašuma tiesības vēl ir atjaunojamas. Tāpat reformas rezultātā izveidojies ievērojams to zemes vienību skaits, kas piekritīgas valstij un pašvaldībām un kas nav pirmreizēji kadastrāli uzmērītas.

Lai arī neviena institūcija mērķtiecīgi nekoordinē zemes reformas pabeigšanu, VZD un SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" (iepriekš darbojās ar nosaukumu – Privatizācijas aģentūra) turpina tiem uzticēto funkciju īstenošanu - VZD organizē zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, savukārt "Possessor" slēdz zemes izpirkuma līgumus. Taču Valsts kontrole uzskata, ka šo funkciju administrēšanas izmaksas ir lielas, salīdzinot ar gadā atrisināto jautājumu skaitu.

"Jo ilgāk netiks nodrošināts pietiekams finansējums zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem un jo ilgāk norēķinos par zemes izpirkumu (pirkumu) varēs izmantot privatizācijas sertifikātus, jo dārgāk valsts budžetam tas izmaksās. Ja šobrīd zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem ir nepieciešami 2,8 miljoni eiro, tad, turpinot zemes reformas administrēšanu līdzšinējā veidā, turpmākajos 20 gados administrēšanai vien vajadzēs 3,46 miljonus eiro," secina Jaunzeme.

Jānosaka reformas beigu termiņš

Lai sekmētu zemes reformas noslēgumu pārskatāmā laika periodā un lai ekonomiski izlietotu valsts budžeta līdzekļus, revidenti rosina ārējā normatīvajā aktā skaidri noteikt atbildīgo par reformas pabeigšanas plānošanu un koordināciju, izvērtēt iespējas noteikt reformas noslēguma termiņus, paātrināt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, procesa administrēšanai veltot samērīgus valsts budžeta līdzekļus un nodrošinot sabiedrībai ticamus un izsekojamus datus saistībā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas par valsts budžeta līdzekļiem rindu.

Valsts kontrole rosina Ministru kabinetam ārējā normatīvajā aktā noteikt atbildīgo institūciju par zemes reformas pabeigšanas plānošanu, īstenošanu un koordināciju. Tāpat valdībai ieteikts izvērtēt iespēju noteikt termiņus, kādos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir pienākums iesniegt iztrūkstošos dokumentus un veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu, lai varētu pieņemt lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, līdzvērtīgas zemes piešķiršanu un zemes izpirkuma līgumu slēgšanu; noteikt termiņus, kādos slēdzami zemes izpirkuma līgumi, paredzot tiesību zaudēšanu pienākumu neizpildes noteiktajā termiņā dēļ, un noteikt termiņus, kādos atbildīgajām institūcijām jāpieņem un jānoslēdz attiecīgie lēmumi un līgumi.

Savukārt TM revidenti iesaka sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām rast risinājumus zemes reformas pabeigšanai Rīgā, tostarp izvērtējot nepieciešamību grozīt normatīvos aktus un pēc vajadzības rosināt attiecīgus normatīvo aktu grozījumus, lai īstenotu zemes reformas noslēgumā veicamās darbības saistībā ar līdzvērtīgas zemes piešķiršanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.

TM sadarbībā ar VZD ieteikts pilnveidot zemes kadastrālās uzmērīšanas par valsts budžeta līdzekļiem organizēšanu, lai tā būtu ātrāka un ar mazāk resursiem, t.sk. novērtējot un samērojot finansējumu zemes kadastrālajai uzmērīšanai un VZD administratīvajām izmaksām šī procesa organizēšanai.

Revidenti iesaka VZD nodrošināt par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmās zemes vienību sarakstā ietverto datu precizitāti, izsekojamību un skaidrību par zemes vienībām. Pamatsaraksts jāaktualizē, lai tajā esošie dati atbilstu normatīvajiem aktiem un lai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu aprēķins balstītos uz precīziem datiem. Jānosaka darbības un termiņi juridisko šķēršļu risināšanai.

VZD arī jānodrošina zemes lietotājiem caurskatāma, saprotama un izsekojama finansējuma sadale zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma saņemšanai par valsts budžeta līdzekļiem, tostarp jāpilnveido iekšējie normatīvie akti un vajadzības gadījumā jārosina grozījumi ārējos normatīvos aktos.

Pēc revīzijas Valsts kontrole vērsīsies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lai aicinātu īstenot likumā "Par pašvaldībām" noteikto pašvaldību pārraudzības kompetenci attiecībā uz tām pašvaldībām, kuru zemes komisijas nav nodevušas dokumentus un arhīva lietas Valsts zemes dienestam.

Valsts kontrole atzina, ka tā vairākkārt rosinājusi Ekonomikas ministriju izvērtēt privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu un noteikt privatizācijas sertifikātu aprites beigu termiņu, piemēram, pēc 2016. gadā publiskotās revīzijas par "Privatizācijas aģentūras" rīcību, pēc kuras Valsts kontrole secināja – pienācis laiks lemt par privatizācijas pabeigšanu. Pretējā gadījumā turpinās rasties papildu izdevumi valsts budžetam.

Termiņš Valsts kontroles ieteikumu ieviešanai ir 2023. gada novembris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Valsts zemes dienests Possessor Privatizācijas aģentūra Tieslietu ministrija Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form