Partija "Līdztiesība" šodien savā konferencē pieņēma rezolūciju "Nē - nāvējošajai 2004.gada reformai!", kurā aicina sākt plašu sabiedrisko protestu kampaņu pret pāreju uz izglītību valsts valodā vidusskolās no 2004.gada 1.septembra.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Partijas līdere Tatjana Ždanoka paziņoja, ka jau maija beigās tiks organizēts plašs ielu gājiens, kurā iesaistīsies krievu skolēnu vecāki un dažādu kreisi noskaņotu organizāciju atbalstītāji.

"Līdztiesības" konferencē pieņemtajā rezolūcijā apgalvots, ka "šobrīd Latvijas tauta atrodas bezprecedenta briesmu priekšā, kas apdraud sabiedrības nākotni un valsts stabilitāti".

Pēc "Līdztiesības" domām, 2004.gadā plānotā izglītības reforma liegs mazākumtautību jaunatnes lielākajai daļai pilnvērtīgu izglītību un noskaņos to pret latviešu valodu, ko jaunatne sākot uztvert kā "varmācīgas asimilācijas instrumentu".

"Mazākumtautības uzņem šo reformu kā valdošās elites naidīguma un nicinājuma pierādījumu pret to kultūru un nacionālo pašapziņu, kā atklāti nedraudzīgu valsts soli pret vairāk nekā 1/3 tās nodokļu maksātāju," teikts rezolūcijā.

"Līdztiesība" atgādina, ka 80 000 cilvēku ir personīgi parakstījuši aicinājumu valdībai pārskatīt izglītības reformu, tomēr valsts vara "ir ignorējusi visas kompromisa iespējas un sākusi vajāšanas kampaņu pret tiem politiķiem un sabiedrisko organizāciju līderiem, kuri protestē pret varmācīgo reformu".

"Valsts ierēdņi, nekaunīgi melojot, apvaino šīs varmācības pretiniekus naidīgā attieksmē pret latviešu valodu, kaut gan latviešu valodas mācīšanās un lietošanas nepieciešamība neviens neapšauba," uzskata partija.

Ždanoka informēja, ka jau tuvākajā laikā tiks izveidots štābs, kas koordinēs protesta kampaņu, kurā tiks iesaistīti "Līdztiesības" cilvēki un materiālie resursi.

Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas vadītājs Igors Pimenovs "Līdztiesības" konferencē paziņoja, ka ir sākta jauna parakstu vākšanas kampaņa pret vidusskolu pāriešanu 2004.gada septembrī uz apmācību latviešu valodā. Kampaņa maija beigās vainagošoties ar grandiozu manifestāciju. Ja tas nelīdzēšot, septembrī protesta akcijas atsākšoties ar jaunu sparu.

Pimenovs apgalvoja, ka izglītība krievu valodā ļaujot apgūt pasaules civilizācijas vērtības, jo arī latviešiem "Kanta, Platona, Aristoteļa, austrumu mistiķu un baznīcas filozofu darbi" esot pieejami tikai krievu valodā. Atņemot iespēju iegūt izglītību krievu valodā, cittautieši Latvijā tikšot "apstulboti, padarīti par lopiem un varēs nodarboties tikai ar etnokrātu apkalpošanu vai sēdēt cietumā", klāstīja Pimenovs.

Savukārt bijušais Saeimas deputāts Miroslavs Mitrofanovs atzina, ka nav nekādas nozīmes tam, vai krievu skolas ir vai nav gatavas pāriet uz apmācību latviešu valodā. "Svarīgi ir, ka mēs to negribam, tas ir mūsu pašcieņas jautājums," uzsvēra Mitrofanovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form