Viņa bijusi atbildīga par dārza ierīkošanu uz jumta, proti, par dobju izveidi un augu stādīšanu. Savus darbus viņa darījusi, vadoties pēc konkrēta augu plāna. Visu pārējo noteicis darbu vadītājs Juris Pučurs. Druzdecka tiesā liecināja, ka traģēdijas dienā uz jumta darbs bija palicis vēl kādai nedēļai, bet tajā dienā viņa stādījusi puķes. Līdz tam brīdim citi zemes darbi jau bijuši pabeigti. "Taisījām noslēgumu. Ar kājām mīdījām zemi un sējām zāli," sacīja lieciniece.
Sieviete liecināja, ka maisi uz jumta neesot krauti, bet pacelti, un, vēl tiem karājoties pie celtņa, atgriezti vaļā. Turklāt griezums bijis tāds, lai zeme no tiem birtu pakāpeniski nevis visa uzreiz. Viņa pati zemi tikai līdzinājusi. Vienlaikus sieviete minēja, ka objektā nav strādājusi no paša sākuma, bet piesaistīta vēlāk – sākoties zemes darbiem. Iespējams, tas bijis 2013. gada oktobris.
Druzdecka atminējās, ka celtņi piederējuši uzņēmumam "Arsava". Tāpat viņa minēja, ka traģēdijas dienā vibrobliete neesot izmantota. Darbos uz jumta smagā tehnika vispār neesot izmantota. Druzdecka skaidroja, ka līdz ar "Gartens" uz jumta vēl strādājusi firma, kas ierīkojusi rotaļu laukumu. Lieciniece atminējās, ka tajā dienā uz jumta liktas betona konstrukcijas. Plānā bijis paredzēts arī stādīt uz jumta vienu līdz trīs kokus aptuveni 40 līdz 60 centimetru dziļumā.
Tāpat sieviete liecināja, ka dienā esot iespējams izstrādāt aptuveni 20 maisus zemes, bet 90 maisus vienas dienas laikā izstrādāt neesot iespējams. "Nav iespējams fiziski to izstrādāt. Pat ne divās dienās," liecināja Druzdecka.
Traģēdijas dienā darbs pabeigts ap plkst. 16 spēcīgā lietus dēļ. Druzdecka kopā ar Pučuru iegājusi veikalā, bet tur skanējusi trauksmes signalizācija. Uz ēkas jumta gan trauksmes signālu dzirdēt nevarēja, liecināja sieviete. Lai gan signalizācija darbojās, neviens neaizliedza ieiet veikalā, tāpēc viņa iepirkusies un no veikala izgājusi. Druzdecaka norādīja, ka veikalā bijusi aptuveni 20 minūtes un signalizācija skanējusi nepārtraukti visu laiku.
Sieviete sacīja, ka arī veikala darbinieki turpinājuši savus darbus, neliekoties ne zinis par skanošo trauksmes signalizāciju. "Viņi turpināja no ratiem kārtot preci, it kā būtu nozombēti, it kā nedzirdētu, ka signalizācija kauc," tiesas sēdē liecināja sieviete.
Arī Druzdeckas kolēģe Zelma Priekule, kas bijusi "Gartens" labiekārtošanas darbiniece, liecināja, ka zemes maisus pacēlis celtnis, tad tie apakšā ar nazi pārgriezti un darbinieki ar lāpstām tos bakstījuši, lai izbirtu noteikts daudzums zemes. To pēc tam ar ķerrām darbinieki izvadājuši pa objektu.
Kā smagāko tehniku, kas atradusies uz jumta, Priekule minēja vienu vibroblieti, taču nespēja atminēties, cik bieži tā izmantota būvdarbos, kā arī to, vai tā darbināta traģēdijas dienā.
Abas sievietes tiesā liecināja, ka ap objektu lejā uz zemes bijis uzsliets dzelzs žogs, kas stiepies gar sānmalām, gandrīz līdz ieejai. Ieeja nav bijusi norobežota, bet Druzdecka tiesā sacīja, ka uz jumta veikala priekšpusē nekādi būvdarbi neesot notikuši. Savukārt uz jumta nekādi norobežojumi neesot bijuši.
Gan Priekule, gan Druzdecka tiesā sacīja, ka pirms darbiem uzņēmumā bijusi darba drošības apmācība, taču Druzdecka, atbildot uz advokātu jautājumiem, atzina, ka par riskiem saistībā ar iespējamu jumta nogruvumu neesot informēta.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki. Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
