Lieta ierosināta pēc Valsts Cilvēktiesību biroja (tagad – Tiesībsargs) pieteikuma. Lieta sagatavošanas gaitā apvienota ar lietu, kas bija ierosināta pēc Andreja Lepses konstitucionālās sūdzības. Lepse pieteikumā norādīja, ka 1990.gadā viņš tika iecelts par Augstākās tiesas tiesnesi uz desmit gadiem, bet 1996.gadā kļuva par Satversmes tiesas tiesnesi. 2007.gadā atstājot Satversmes tiesas tiesneša amatu, pieteikuma iesniedzējs vēlējās atsākt darbu Augstākajā tiesā. Šī iespēja viņam tika liegta, jo saskaņā ar Satversmes tiesas likumu, tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā ir tikai tiem bijušajiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri iepriekšējā tiesneša amatā bija apstiprināti bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Satversmes tiesa norādīja, ka normu, kuras regulē kārtību, kādā personas tiek ieceltas vai apstiprinātas tiesneša amatos, leģitīms mērķis ir citu cilvēku tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa ir profesionāla, kompetenta tiesa. Tiesnešiem ir jābūt juridiskajām zināšanām un jurista darba pieredzei, lai spētu profesionāli veikt savus pienākumus. Taču nav iemeslu uzskatīt, ka ST tiesnesis pēc pilnvaru termiņa beigām būtu zaudējis savu profesionālo kvalifikāciju.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma ir formāls kritērijs, saskaņā ar kuru atsevišķiem Satversmes tiesas tiesnešiem pēc pilnvaru termiņa beigām ir garantēta iespēja atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, taču citiem šādas iespējas nav. Šajā procesā netiek vērtēta tiesneša kompetence vai arī spēja pildīt tiesneša amatu. Apstrīdētā norma nekalpo tās mērķa – tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas – sasniegšanai.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" dienā.