Tērbatas ielā no Brīvības līdz pat Ģertrūdes ielai skanēja mūzika no vairākiem uzstādītiem skaļruņiem, pašā ielas posma vidū muzicē arī kapela, kas skandē dažādas latviešu dziesmas.
Ikviens vērienīgā pasākuma laikā varēja arī iestiprināties, jo uz ielas tika tirgotas dažādas ēdamlietas un atspirdzinoši dzērieni.
Notika arī "karsto suņu" ēšanas sacensības, 13,4 kilogramu smagās Rīgas atslēgas cilāšanas sacensības, kā arī 12 kilogramu smagās "Lāču" maizes cilāšanas sacensības, ko kāds censonis pacēla 210 reizes.
Meitenes sacentās arī, kura ātrāk ievietos spilvenu spilvendrānā.
Tērbatas ielas svētki notika kā ģenerālmēģinājums nākamgad iecerētajiem vērienīgajiem Rīgas astoņsimtgades svētkiem.
Svētku dienā iela posmā no Brīvības līdz Ģertrūdes ielai bija slēgta jebkura veida transporta satiksmei un uz vienu dienu kļuva par īstu gājēju ielu, radot pamatīgus sastrēgumus blakusesošajās ielās.
Svētku rīkošanai Rīgas dome piešķīra 17 tūkstošus latu, bet lielāko daļu izdevumu sedza sponsori.