Liela daļa no Bordāna pārmetumiem Kalnmeieram ir par partijas biedra Juraša lietu
Foto: DELFI

Tieslietu ministrija (TM) valdībā jau iesniegusi informatīvo ziņojumu par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbības pārskatu, un liela daļa no tajā minētajiem pārmetumiem ģenerālprokuroram ir saistīti ar Saeimas deputātu un TM parlamentāro sekretāru Juri Jurašu (JKP) un viņam celto apsūdzību, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De Facto".

Ziņojumam TM noteikusi ierobežotas pieejamības statusu, un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iecerējis, ka tas būtu jāskata sēdes slēgtajā daļā, iespējams, aicinot arī ģenerālprokuroru. Viņš pieļauj, ka, runājot par to atklātā sēdē, varētu izskanēt kādas sensitīvas detaļas par "Moneyval" rekomendāciju ieviešanas gaitu.

Ziņojuma gatavošanā piedalījies Bordāna politiskais birojs, kurā strādā arī kādreizējais KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša vietnieks Mārtiņš Lode, un pats ministrs. Viņš gan LTV apgalvo, ka pie dokumenta nav strādājis tagadējais TM parlamentārais sekretārs Jurašs, kura apsūdzība kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu ir iekļauta starp pārmetumiem prokuratūrai.

"De Facto" rīcībā ir TM informatīvā ziņojuma projekts, kurā Jurašam veltīta aptuveni trešā daļa. Tajā analizēti gan Juraša krimināllietas ietvaros pieņemtie prokuratūras lēmumi, gan Kalnmeiera publiskie izteikumi par lietu. Ziņojuma autori pauž aizdomas, ka Kalnmeieram attiecībā pret Jurašu esot interešu konflikts: viņš bez pierādījumiem esot pārliecināts, ka Jurašs vai viņa padotībā bijušie KNAB operatīvie darbinieki nopludinājuši informāciju par ģenerālprokurora dalību būvuzņēmēja Gunta Rāvja organizētajās medībās kopā ar vairākiem politiķiem un uzņēmējiem 2011. un 2012. gadā. Savukārt TV3 raidījums "Nekā Personīga" ziņo, ka šajās medībās bijis arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un vēl daži tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, kurus vārdos nenosauc.

Ģenerālprokurors to sauc par "vecas zupas sildīšanu", jo attiecībā uz viņu medijos tas jau bijis aprakstīts. Ģenerālprokurors uzsver, ka viņš kriminālprocesos nedod nekādus norādījumus, tāpēc no viņa puses interešu konflikta neesot. Tieslietu ministrijas rīcībā šobrīd gan tāds varētu būt saskatāms, pieļauj Kalnmeiers, piebilstot, ka, iespējams, Bordāna rīcība jāvērtē kā tiešs politisks spiediens uz procesa virzītāju un ģenerālprokuroru.

Savukārt par Valsts kontroles un "Moneyval" secinājumiem TM ziņojumā esot pieļautas būtiskas faktu kļūdas, apgalvo Kalnmeiers, kurš sola tās detalizēti atspēkot, ja viņam tiks pieprasīts skaidrojums.

au vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir sagatavojusi informatīvu ziņojumu valdībai, kurā pauž nepieciešamību pēc steidzama un objektīva novērtējuma tam, vai savam amatam atbilst ģenerālprokurors Kalnmeiers.

Bordāns ģenerālprokurora darbībā saskatījis pazīmes, ka Kalnmeiers neatbilst likuma Par prokuratūru prasībām, kas noteic nepieciešamību pēc nevainojamas reputācijas, lai varētu ieņemt augsto amatu.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pēc Bordāna paziņojuma žurnālistiem atzina, ka ir informēts, ka šāds paziņojums no ministra puses ir bijis, taču ar detalizētu informāciju viņš neesot iepazīstināts. "Tā kā motivāciju nezinu. Zinu tik daudz, ka mani vaino visos iespējamos grēkos," noteica Kalnmeiers. Viņš pauda, ka šāds solis viņam neesot pārsteigums.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jānis Bordāns KNAB Tieslietu ministrija Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form