ģimene
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar savu dzīvi (67%) - tostarp katrs desmitais aptaujātais norādījis, ka ar to ir pilnībā apmierināts, liecina jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti.

Tikmēr pretējas sajūtas pauduši 29% aptaujāto, atzīstot, ka nav apmierināti ar savu dzīvi.

Lūgti norādīt būtiskākos faktorus, kas nodrošina apmierinātību ar dzīvi, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši labu veselību (74%), materiālo labklājību (61%) un saticību ģimenē (51%). Jāpiebilst, ka nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka apmierinātību ar dzīvi veicina drošības sajūta par rītdienu (32%).

"DNB bankas" Klientu apkalpošanas vadītājs Latvijas reģionos Normunds Rudzītis norāda, ka gan „DNB Latvijas barometra", gan bankas ikdienas darbības rezultāti rāda, ka "arī šogad pavasaris nes optimismu gan cilvēku attieksmē pret notiekošo, gan arī vēlmē darboties, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti, - ir paaugstinājies kā iedzīvotāju noskaņojums kopumā gandrīz visos no analizētajiem indeksiem, tā arī bankas kreditēšanas apjomi. Jau pirms gada gan politiķi, gan makroekonomisti masu medijos runāja par to, ka valsts tautsaimniecība strauji atveseļojas un ir vērojama ilgtspējīga izaugsme. Tomēr, ja toreiz iedzīvotāji šo uzlabošanos savos maciņos nejuta, tad pēdējo mēnešu laikā gan pētījumu dati, gan arī kreditēšanas apjomi liecina, ka pozitīvo ietekmi ir konstatējuši arī Latvijā strādājošie uzņēmumi, kas tālāk devuši pozitīvus signālus saviem darbiniekiem."

Tiesa, jautāti nevis par kopējo apmierinātību ar dzīvi, bet gan apmierinātību ar savu un savas ģimenes materiālo labklājību, „DNB Latvijas barometra" aptaujātie bijuši nedaudz skeptiskāki - 53% norādījuši, ka ir ar to apmierināti, bet neapmierinātību pauda 42% aptaujāto. Jāatgādina gan, ka 2011.gadā, atbildot uz identisku jautājumu, ar savu un savas ģimenes labklājību bija apmierināti tikai 28% aptaujāto.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska norāda: „Nedaudz vairāk kā puse (53%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju 2014. gada martā ir bijuši apmierināti ar savas ģimenes labklājību. Ja salīdzina ar iepriekšējo - 2011. gadā veikto labklājības vērtējumu, tad pozitīvo atbilžu īpatsvars ir audzis teju divas reizes - no 28% līdz 53%. 2011. gads bija pirmais izaugsmes gads pēckrīzes periodā, tomēr iekšzemes pieprasījums joprojām bija ļoti vājš. Kopš tā laika privātais patēriņš ir audzis par aptuveni 15%, palielinājusies nodarbinātība, mazinājies mājsaimniecību parāda līmenis. Tādējādi uzlabojums labklājības novērtējumā šķiet gluži saprotams."

Tajā pašā laikā vaicāti, kā mainījies viņu labklājības līmenis pēdējo piecu gadu laikā, 39% aptaujāto atzinuši, ka tas palicis nemainīgs, bet 25% aptaujāto akcentē, ka tas ir uzlabojies. Tikmēr 30% aptaujāto atzinuši, ka viņu labklājības līmenis šajā periodā tomēr pasliktinājies.

Pētījuma respondenti arī tika lūgti norādīt, ko darījuši pēdējo piecu gadu laikā, lai nopelnītu vairāk naudas un viņu labklājība uzlabotos. 51% aptaujāto atzīmēja, ka vairāk strādājuši, bet 19% respondentu atraduši citu - labāk atalgotu darbu. Tikmēr katrs desmitais ieguvis labāku izglītību vai mainījis profesiju. Interesanti, ka 8% aptaujāto labklājības vairošanas nolūkos lūguši Dievu vai gluži praktiski devušies peļņā uz ārzemēm. Taču vairāk nekā piektā daļa respondentu - 22% - pēdējo piecu gadu laikā savas materiālās labklājības uzlabošanas nolūkos nav darījuši neko.

Mēģinot novērtēt, no kā vairāk atkarīga cilvēka labklājība - no viņa paša vai ārējiem apstākļiem, aptaujāto vidū nav vērojams vienots viedoklis. Tiesa, salīdzinot 2011. un 2014.gada „DNB Latvijas barometra" pētījumu datus, jāsecina, ka šogad aptaujātie biežāk norādījuši, ka cilvēka labklājība atkarīga no viņa paša centieniem (2011. - 37%, 2014. - 46%). Pirms trim gadiem aptaujātie biežāk uzskatīja, ka cilvēka labklājība ir atkarīga no ārējiem apstākļiem.

Visbeidzot, lūgti minēt būtiskākos faktorus, lai cilvēks varētu gūt panākumus, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši labu izglītību (57%). Salīdzinoši bieži minēti arī kontakti ar „pareizajiem" cilvēkiem (39%) un enerģiskums (36%). Tikmēr gandrīz trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka panākumu gūšanas pamatā ir gudrība (28%) un „caursišanas" spēja (28%). Visretāk šai jautājumā norādīts, ka panākumus garantē dzīvošana pēc principa „mērķis attaisno līdzekļus" (8%).

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš uzsver, ka vairāk nekā trešdaļa uzskata kontaktus ar „pareizajiem" cilvēkiem par vienu no visbūtiskākajām lietām, lai cilvēks gūtu panākumus dzīvē. "Racionāls cilvēks, kas tam nopietni tic, veltīs lielas pūles šādu kontaktu kultivēšanai, dažkārt atstājot novārtā izglītību un inovatīvu risinājumu meklējumus. Šī ir bīstama pārliecība, jo mudina uz aklu paklausību nozares politiķiem, kuri dala naudu, uz pārspīlētu pakļāvību priekšniekiem, kuriem ir „taisnība" tikai tāpēc, ka viņi ir priekšnieki, un uz nepamatotu respektu pret ļaudīm, kuriem ir tā sauktie pareizie kontakti. Politiskā līmenī šīs iezīmes veicina korupciju, kura noteica Latvijas īpaši slikto gatavību sastapties ar krīzi ap 2008. gadu. No šī grābekļa Latvija vajadzētu iespējami ātrāk atbrīvoties, lai izaugsme un mūsu apmierinātība ar to būtu ilgtspējīga."

Tags

DNB Latvijas Banka

Comment Form