SIA "Baltkom" radio pieder bijušā "Parex banka" akcionāra Viktora Krasovicka znotam Andrejam Feldmanim. Viņa mediju bizness ir sazarots - radio "Baltkom", "Mix fm", "Mix fm Dance", kā arī tiek retranslēts arī Krievijas humora radio "Jumor fm".
Internetā darbojas ziņu un izklaides portāls "Mix news". Portālā atrodami video ar "Baltkom" ētera viesiem - Valsts prezidentiem, ministriem, māksliniekiem un mūziķiem. Intervējamo vidū gan izteikti Kremļa opozicionāri, gan piemēram Nikolajs Starikovs, kurš ir ciešs Kremļa ideologa Aleksandra Dugina sabiedrotais, vēstī raidījums.
Portāla "Youtube" kanālā redzams, ka radio interviju video ieraksti nav daudz skatīti – no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem cilvēku. Kā liecina socioloģisko aptauju firmas TNS dati radio "Baltkom" arī nav īpaši populārs, jo starp visām 27 Latvijas radiostacijām "Baltkom" pērn ierindojies tikai 23. vietā.
Nesen radio "Baltkom" intervējis NATO izcilības centra pārstāvi Lindu Curiku, kas stāstījusi par pētījumu kā Krievija izmanto humoru savu mērķu sasniegšanai. Atsaucoties uz "Baltkom" interviju, televīzijā "Rossija 24" tapis garš sižets, kurā tiekot stāstīts kā NATO pētnieki pamāca pareizi jokot. No intervijas izrauts fragments, kurā NATO centra pārstāve stāsta par grilu Kremļa izskatā un tas tika padarīts par sižeta galveno ziņu, vēstī "Nekā Personīga".
Raidījums skaidro, ka "Baltkom" ir cieši kontakti ar Krievijas vadošajiem žurnālistiem. Piemēram, brīdī, kad bija noticis ASV raķešu trieciens pret Sīriju, radiostacijai izdevies tiešajā ēterā intervēt Krievijas televīzijas "Rossija 24" speciālkorespondentu no Sīrijas Jevgēniju Podubniju.
Vidzemes augstskolas mediju pētnieki secinājuši, ka radio "Baltkom" un portālam "Mix news" ir ne tikai labi kontakti, bet viņi paši ir galvenais avots, ko par Latvijas notikumiem, pārpublicē lielākās Krievijas TV un ziņu aģentūras. Aptuveni 80% ziņu, kas nonāk medijos Krievijā, nāk tieši no radio "Baltkom" un interneta portāla "Mix news".
Vidzemes augstskolas docents Jānis Buholcs skaidrojis, ka, viņaprāt, šī medija stratēģija ir panākts, lai viņi izskatītos pēc opozicionāriem un šeit Latvijā raugoties kā viņi strādā, nerastos acīmredzamas aizdomas, par to, ka viņiem ir kaut kāda noteikt veida politiskā dienaskārtība. "Tas nozīmē, ka viņai jau savā saturā var ielikt visdažādākā veida informāciju, bet tajā pašā laikā tas viņiem neliedz arī būt par daļu no šī te informācijas tīkla, kurš piedalās Kremlim vēlamās informācijas izplatīšanā," tā pētnieks.
Savukārt "Baltkom" žurnālists Vadims Radionovs, kurš savulaik rakstījis par Latvijā notiekošo arī Krievijas aģentūrai "RIA Novosti", apgalvo, ka sadarbību ar Krievijas aģentūru esot pārtraucis. To, ka ziņas no viņa intervijām regulāri pārpublicē mediji Krievijā, Radionovs uzskata par rezultātu savam un kolēģu profesionālajam darbam.
NATO izcilības centra direktors Jānis Sārts raidījumam skaidrojis, ka šāda veida ziņu pārpublicēšanas pamatmērķis ir piedot ziņai ticamību, pasakot, ka šī ziņa nenāk no Krievijas avotiem, bet gan no ārpuses. "Amerikāņi jeb kanādiešu pētnieki, jeb Latvijā kāds. Un tas iedod to leģitimizāciju. Jo arī Krievijā notiek šī te uzticības medijiem zušana. Līdz ar to viņiem nepieciešama papildus leģitimitāte, lai šis stāsts izklausītos ticams un tāpēc ir šādas vietnes, atsauces avoti, kas it kā ir pasniegti kā – šis ir tas īstais. Un ne tikai mēs, bet arī viņi paši tā domā," uzskata Sārts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
