Lielākie tiešo maksājumu saņēmēji Latvijā ir uzņēmumi, kuriem pieder lielas zemes platības. Lielākajai daļai no 80 000 tiešo maksājumu saņēmējiem pērn šis atbalsts bija niecīgs – daži saņēma 30 latus, citi dažus simtus latu. Savukārt vairāk nekā 50 000 latu pērn tiešajos maksājumos saņēma tikai mazliet vairāk nekā 20 uzņēmumi, ceturtdien raksta laikraksts "Neatkarīgā".
Kad darbu Lauku atbalsta dienestā pagājušajā gadā pārtrauca tā direktore Irina Pilvere, presē izskanēja pieļāvums, ka tam par iemeslu bijis Ministru kabineta lēmums publiskot visus tiešo maksājumu saņēmējus, jo Pilveres dzīvesbiedram piederošā SIA "Ziedi JP", iespējams, ir saņēmusi vislielāko atbalsta apjomu, norāda laikraksts.

SIA "Ziedi JP", pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas, pērn tiešajos maksājumos saņēmusi vairāk nekā 68 000 latu – 45 837 latus kā vienoto platību maksājumu un 22 189 latus par saimniekošanu mazāk labvēlīgajos apvidos. Pēc "Neatkarīgās" aplēsēm SIA "Ziedi JP" bijusi 13 lielākais tiešo maksājumu saņēmējs.

Visvairāk tiešajos maksājumos pērn saņēmusi Dānijas kompānijai "Kurland Aps" piederošā SIA "Artis JP" – vairāk nekā 150 000 latu. Šim uzņēmumam Latvijā pieder aptuveni 4580 hektāri lauksaimniecības zemes. Arī SIA "Uzvara–lauks" pagājušajā gadā tiešajos maksājumos saņēmusi vairāk nekā 100 000 latu. Arī šis uzņēmums apsaimnieko aptuveni 5000 hektārus, kuros audzē gan graudaugus, gan cukurbietes.

Tāpat arī Balvu rajona Vecumu pagasta SIA "Ķira" pērn saņēmusi vairāk nekā 125 000 latu, turklāt pirms tam uzņēmums bija arī saņēmis atbalstu no ES struktūrfondiem – 108 728 latus.

Tiešos maksājumus pagājušajā gadā saņēmušas arī vairākas pašvaldības – Jūrkalnes pagasta padome, Užavas pagasta padome, Zirgu pagasta padome, Seces pagasta padome, Ainažu pilsētas dome un citas. Starp atbalsta saņēmējiem ir arī vairākas izglītības iestādes, piemēram, Rankas arodvidusskola, Katvaru speciālā internātskola, Spāres speciālā internātskola, Apes arodvidusskola. ES tiešais atbalsts nonācis arī Gaujas Nacionālajā parkā, Teiču dabas rezervātā.

Sabiedriskā organizācija Pasaules dabas fonds saņēmusi vairāk nekā 3000 latus kā vienoto platību maksājumu, 7000 latu kā atbalstu par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos, gandrīz 3000 par darbību apvidos, kuros ir ierobežojumi vides aizsardzības nolūkā.

"Neatkarīgā" norāda, ka lielāko tiešo maksājumu saņēmēju saraksts veidots, balstoties uz LAD informāciju, summējot maksājumus, kas ir saņemti vienotajā platību maksājumā, kā atbalsts par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos, par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, par buferjoslu ierīkošanu, par lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu, kā arī vietās, kurās ir ierobežojumi vides aizsardzības nolūkā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit