Foto: AFP/Scanpix/LETA
Jaunais Lielbritānijas Covid-19 paveids līdz šim Latvijā atklāts 20 pašvaldībās, Ministru kabineta sēdē otrdien, 2. martā, atklāja E. Gulbja laboratorijas pārstāvis Mikus Gavars.

Kā skaidroja Gavars, pagājušajā nedēļā kopumā laboratorijā apstiprināti 100 paraugi, kuros ir konstatēts Lielbritānijas paveids – 95 atlases kārtā, bet vēl pieci pēc nejaušības principa.

No 1071 pozitīva Covid-19 parauga pagājušajā nedēļā, Latvijā atklāts ne mazāk kā 9,34% Lielbritānijas Covid-19 paveida gadījumu, secināja Gavars. Kā papildināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, Latvijā kopumā tie ir 7-8% no kopumā sekvenētajiem paraugiem.

"Sprādzienveida attīstība pašlaik nav novērota", sacīja Gavars.

Kā liecina Gavara prezentācija, kuru skatīja valdībā, Rīgā šobrīd atklāti 28 saslimšanas gadījumi, Preiļos – 17, Balvos – seši, Gulbenē – 11, Jelgavā – astoņi, Kuldīgā un Daugavpilī – pa trim gadījumiem, Madonā un Salaspilī – pa četriem, bet Līvānos un Lubānā – pa diviem. Savukārt pa vienam gadījumam konstatēts Siguldā, Ādažos, Jūrmalā, Ogrē, Dobelē, Cēsīs, Ķekavā, Krāslavā, Rēzeknē.

Kā skaidroja Gavars, rēķinot pret iedzīvotāju skaitu, Lielbritānijas paveids visvairāk izplatās Preiļu, Gulbenes un Balvu rajonā.

Kā sēdē atklāja Perevoščikovs, Latvijā kopumā zināmi 12 uzliesmojumi, proti, 16 saslimšanas gadījumi, kas saistīti ar Lielbritānijas Covid-19 paveidu.

Analizējot vietējās transmisijas gadījumus Latvijā, Perevoščikovs skaidroja, ka pārsvarā tās ir mājsaimniecības, tomēr novēroti arī uzliesmojumi darbavietā un pirmsskolas izglītības iestādēs.

Kā skaidroja Perevoščikovs, veicot epidemioloģiko izmeklēšanu, mājsaimniecībās perēkļi konstatēti Rēzeknē, Balvu novadā, Viļakas novadā, Varakļānu novadā, Olaines novadā un Rīgā.

Tāpat zināms par uzliesmojumu darbavietā – uzņēmumā Balvu novadā. "Šeit cilvēks ir inficējies darbavietā, viņš ir strādājis uzņēmumā A, kur uzņēmumā bija citi gadījumi, no kuriem viņš ir inficējies, bet kur ir inficējies pirmais uzņēmuma darbinieks, epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā neizdevās noskaidrot," skaidroja Perevoščikovs.

Savukārt viens no uzliesmojumiem mājsaimniecībā Rīgā saistāms ar inficēšanos uzņēmumā, bet vēl viens – pirmsskolas izglītības iestādē.

Viļakas novadā mājsaimniecībā apstiprināti divi saslimšanas gadījumi, kur, kā skaidroja epidemiologs, inficēšanās saistīta ar sociālās aprūpes centru, kur darbavietā inficējies viens no darbiniekiem, tad mājsaimniecībā inficējies otrs cilvēks mājsaimniecībā, kura paraugs bija sekvenēts.

Ludzas novadā inficēšanās saistīta ar pirmsskolas izglītības iestādi, kur bija arī citi saslimšanas gadījumi, bet nav zināms, kur pirmais saslimušais šajā izglītības iestādē inficējies.

Tāpat epidemiologu ieskatā ir atzīmēti divi sporādiski gadījumi, jo nav zināms, kur cilvēks ir inficējies. Tādi gadījumi ir definēti Balvu un Stopiņu novadā.

Inčukalnā uzņēmumā izveidojies perēklis ar astoņiem saslimšanas gadījumiem, no kuriem trīs bija sekvenēti. Kā skaidroja Perevoščikovs, divi cilvēki inficējās darbavietā, un viens cilvēks inficēja arī cilvēku ar kuru dzīvo mājsaimniecībā.

Preses konferencē pēc MK sēdes jautāts, vai nevajadzētu veikt plašāku testu pārbaudīšanu bērnu vidū, lai noteiktu Lielbritānijas Covid-19 paveida klātbūtni, Perevoščikovs skaidroja, ka tie tāpat nebūtu operatīvie dati.

No otrdien prezentētajiem datiem izriet, ka saslimšana ar jauno Covid-19 paveidu konstatēta saistībā ar divām pirmsskolas izglītības iestādēm, savukārt, kā papildināja epidemiologs, skatoties arī E. Gulbja laboratorijas apkopotos datus, secināms, ka ir vismaz viens vai divi bērnudārzi iesaistīti saslimstības izplatības līknē.

"Ļoti interesanti, ka no 12 perēkļiem, trīs reizes cilvēki inficējās uzņēmumos – darbavietās, vienu reizi SAC [sociālās aprūpes centrā - red.] – arī savā darbavietā, un vienu reizi pirmsskolas izglītības iestādē, kas arī bija darbavieta," analizēja Perevoščikovs.

"Izsekot katram bērnudārzam nav īpašas nozīmes," jo paraugu atlases kritērijs ir ņemt plašāk reģionāli, lai būtu aptvertas vietas, kur ir pieaugums. "Ja tur ir liels uzliesmojums tieši ar pirmsskolas izglītības iestādi saistīts, tad cenšamies atlasīt," skaidroja Perevoščikovs, norādot, ka galvenais atlasīšanas kritērijs nav pierādīt, ka visos bērnudārzos ir šī saslimšana.

Tāpat viņš pauda, ka "ar laiku nebūs vērts sekot katram gadījumam, to vienkārši vajadzētu pieņemt kā realitāti", bet pagaidām sākotnējā periodā, kaut gan procents ir lielāks par 6%, tik un tā svarīgi paskatīties uz tendencēm. Tendences uzrāda, ka ģimenes, kurās notiek saslimšanas gadījumi, daudz vairāk inficējas nekā iepriekš un ir kā kontaktpersonas, norādīja Perevoščikovs.

Jau ziņots, ka SPKC pirmdien, 1. martā, vēstīja, ka ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits Latvijā turpina pakāpeniski samazināties – aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 4667 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, salīdzinot ar 4813 jauniem gadījumiem pirms septiņām dienām, un saslimstība ir samazinājusies par 3%. Latvijas sabiedrībai kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai neļautu saslimstības trešajam vilnim ieskrieties un nepieciešams saslimstības līkni mazināt jau tagad, uzsvēra SPKC.

Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā veikti kopumā 70 477 testi un vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir samazinājies līdz 6,6% (pirms septiņām dienām – kopumā 66 173 testi, pozitīvo testu īpatsvars 7,3%). Veikto testu skaita dinamika pieaugusi par 6,5%, veicot vidēji 10 068 testus dienā (pirms septiņām dienām – 9453 testi dienā).

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) Latvijā uz 28. februāri bija 0,97 (pirms nedēļas bija 1,0). Tas nozīmē, ka 100 saslimušo inficē mazāk nekā 100 citus cilvēkus.

Stacionēto Covid-19 pacientu skaita dinamika pēdējo septiņu dienu laikā saglabājusies iepriekšējā – tika stacionēti vidēji 70 cilvēki dienā. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) 28. februāra datiem, stacionāros ārstējas 759 Covid-19 pacienti, no kuriem 682 cilvēki – ar vidēju slimības gaitu, bet 77 pacienti – ar smagu slimības gaitu.

"Lai mazinātu jaunā vīrusa paveida izplatību un trešā saslimstības viļņa risku, ir jāturpina atbildīgi ievērot visus noteiktos drošības pasākumus: netikties ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, ievērot fizisko distanci sabiedriskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, kā arī pareizi jālieto sejas maska, lai tā nosegtu degunu un zodu. Tāpat aicinām stingri ievērot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus, izmantojot skaistumkopšanas nozares pakalpojumus, kas kļuvuši pieejami no šodienas, 1. marta. Ievērot attālinātā darba principu, kur tas ir iespējams, ja jādodas uz darbu klātienē, izvērtēt drošības principus un ieviest tos ikdienā. No inficēšanās efektīvi pasargā tikai visu drošības pasākumu kopums," atgādināja SPKC.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!