Premjers atzina, ka "sabiedrības vilšanās ES ir lielāka nekā jebkad agrāk". "Ir laiks britu tautai teikt savu vārdu. Ir laiks mums atrisināt šo jautājumu starp Lielbritāniju un Eiropu," sacīja Kamerons.
Kamerons norādīja, ka vēlas Lielbritānijas dalības ES nosacījumu pārskatīšanu, pēc kuras viņš iepazīstinātu tautu ar jaunajiem nosacījumiem un ierosinātu referendumu.
"Kad mēs būsim pārrunājuši šo jauno noregulējumu, mēs sarīkosim britu tautai referendumu ar ļoti vienkāršu izvēli ‒ vai nu palikt ES pēc šiem jaunajiem nosacījumiem, vai vispār izstāties," pavēstīja premjers runā Londonā.
Kamerons sacīja, ka Lielbritānijas un ES jauno attiecību pamatā jābūt ES vienotajam tirgum. Viņš brīdināja, ka Lielbritānija var izstāties no ES, ja bloks neveiks reformas.
Viņš atzina, ka referenduma rīkošana jau tagad būtu "aplama izvēle", jo ES vēl mainīsies pēc eiro zonas krīzes.
Premjers savā runā pieminēja eiro zonas problēmas, "Eiropas konkurētspējas krīzi" un "demokrātiskas atbildības trūkumu". "Ja mēs neķersimies pie šiem izaicinājumiem, tad ir risks, ka Eiropa bankrotēs un britu tauta dosies virzienā uz aiziešanu [no ES]," klāstīja Kamerons.
"Es negribu, lai tas notiktu. Es gribu, lai ES būtu veiksmīga. Un es gribu tādas attiecības starp Lielbritāniju un ES, kas mūs paturētu [blokā]," viņš teica.
"Es negribu, lai mēs paceļam [paceļamo] tiltu un attālināmies no pasaules. Es neesmu britu izolacionists," uzsvēra Lielbritānijas premjers.
"Bet es gribu labāku vienošanos Lielbritānijai. Bet ne tikai labāku vienošanos Lielbritānijai ‒ es gribu labāku vienošanos arī Eiropai," viņš sacīja.
Referenduma rīkošana ir atkarīga no tā, vai Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās parlamenta vēlēšanās. Sabiedriskās domas aptaujās konservatīvie atpaliek no Leiboristu partijas, un vēlētāju neapmierinātību ar Konservatīvo partiju var vairot arī tās valdības veiktā sāpīgā tēriņu samazināšana, lai samazinātu valsts lielo budžeta deficītu.
