Pārāk daudzo neskaidrību un ministru jautājumu dēļ šodien Ministru kabineta komiteja nolēma nevirzīt tālāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādāto Lobēšanas atklātības likumu.
Gan ministriem, gan arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) nešķita pārliecinoši KNAB argumenti par to, ka šis likums sakārtos lobēšanas jomu un būs iespēja uzzināt, ar ko ārpus komisijām tiekas Saeimas deputāti. Šāds arguments šķita absurds veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V), kura bija neizpratnē - viņa arī piektdienās tiekas ar vēlētājiem, kuriem pat nezina vārdu, un vai tāpēc viņai katrs vēlētājs būs jāreģistrē.
Arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauda, ka neatbalsta šādu likumprojektu, jo arī viņi tiekas ar Latvijas uzņēmējiem un dažkārt pārstāv viņu intereses starptautiskajā arēnā. "Labāk nekāds likums nekā slikts. Tāds, kāds likums patlaban ir, tas neatrisinās būtiskos jautājumus," secināja ārlietu ministrs.
Lielākā daļa no ministriem atbalstīja, ka normas par lobēšanu jāiestrādā jau esošajos normatīvajos aktos, bet jauns likums, kas tikai palielinās administratīvo slogu, nemaz nav nepieciešams.
Arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas uzskata, ka atsevišķs likums lobēšanas regulēšanai nav nepieciešams, jo Latvijā valsts pārvalde pēdējā laikā ir kļuvusi ļoti atklāta.
Aizstāvēt likuma nepieciešamību bija ieradušies pārstāvji no organizācijas "Delna", kas skaidroja, ka šis likums atrisinās daudzas lietas. Tomēr konkrēti uz premjerministres jautājumu, ko tieši šis likums atrisinās, nevarēja atbildēt, vien norādīja, ka tas uzliks par pienākumu reģistrēt, ar kādiem cilvēkiem deputāti tiekas ārpus komisiju darba.
Straujuma aicināja KNAB mēneša laikā iesniegt priekšlikumus par to, kuri normatīvie akti būtu jāgroza, kuros jāiekļauj ar lobēšanu saistītas normas. "Skaidrs, ka šim nav absolūta atbalsta. Tas gan nenozīmē, ka mēs esam pret skaidrību," teica valdības vadītāja. Valdības vadītāja arī bija nemierā, ka šī likumprojekta izstrādes laikā nav panākta saskaņotība ar sabiedriskajām organizācijām, kas ir nopietns šķērslis, lai notiktu tā tālāka virzība.
KNAB uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums neveicina lobēšanas atklātību, informēja KNAB pārstāve Laura Dūša. Birojs gatavojas tuvākajā laikā pieņemt lēmumu par tālāko rīcību, kā arī izstrādās Straujumas ieteiktos priekšlikumus.
KNAB izstrādātajā likumprojektā ir noteikts, ka lobēšana ir privātpersonas atklāta un tiesiska darbība ar mērķi ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību noteikta veida dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā.
Dokumenti, kuru satura ietekmēšana ir saistāma ar lobēšanu, ir ārējie normatīvie akti, attīstības plānošanas dokumenti, informatīvie ziņojumi, Latvijas oficiālā viedokļa dokumenti starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūcijās, Saeimas lēmumi, Saeimas deputātu patstāvīgie priekšlikumi, jautājumi vai pieprasījumi, Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes politiskie lēmumi, iekšējie normatīvie akti, kā arī Ministru kabineta iekšējie tiesību akti vai Ministru kabineta rīkojumi.
Tāpat likumprojektā tiek noteikta kārtība, kādā tiek publiskota informācija par lobēšanas darbībām. Informāciju reģistrē publiskās varas institūcijas pārstāvis, un šī informācija ir jāpublicē attiecīgās institūcijas mājaslapā. Savukārt lobētājam ir pienākums identificēt sevi un organizāciju, ko tas pārstāv, kā arī atklāt, kuras personas interesēs tiek veikta lobēšana.
Definējot tiesiskas lobēšanas pamatprincipus un nosakot konkrētus pienākumus un aizliegumus gan lobētājam, gan publiskās varas pārstāvim, tiesiska lobēšana tiek skaidri nošķirta no Krimināllikumā paredzētās noziedzīgās darbības saistībā ar pretlikumīgu tirgošanos ar ietekmi.
