Tādēļ tuvāko nedēļu laikā notiks atkārtota tikšanās, kurā mēri cer sagaidīt jau konkrētus priekšlikumus no Sprūdža par pašvaldībām svarīgajiem jautājumiem.
"Saruna bija laba, bet rezultāta vēl nav. Mēs gribam zināt, ka ministrs redz mūsu idejas un ir gatavs tās ņemt vērā," paskaidroja Truksnis.
Uz jautājumu, vai galīgajā variantā varētu tikt pieprasīta ministra demisija, Truksnis atbildēja, ka par to pašlaik ir pāragri runāt.
Vairāk nekā trīs stundu ilgušās sanāksmes laikā apspriesti vairāki jautājumi, par ko abām pusēm nav saskaņas. "Taču mēs nedzirdējām pārliecinošus argumentus un pamatojumu, kādēļ tas vai cits jauninājums ir vajadzīgs," atzina Truksnis.
Sprūdžs žurnālistiem pastāstīja, ka iepazīstinājis mērus ar savu redzējumu par Nacionālo attīstības plānu un vīziju par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē un uzklausījis pašvaldību iebildumus, ka tās īsti neredz savu vietu ne plānā, ne vīzijā. Domstarpības joprojām saglabājušās par ministra ieceri stingrāk nodalīt izpildvaru no lēmējvaras.
Ministrs uzsvēra, ka diskusijas turpināsies, lai kopīgu valodu atrastu, jo pašlaik vēl ir jautājumi, kur, par spīti abu pušu izklāstītajiem argumentiem, vienotu viedokli panākt ir grūti.
Truksnis, kuram iepriekš ar ministru bija radušās nesaskaņas par viņa amata ķēdi, norādīja, ka sarunas laikā tā arī pārliecinoši argumenti nav dzirdēti. "Vai nu tā ir komunikācijas kļūda, vai tādu vienkārši nav," viņš minēja. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka, protams, ir ļoti svarīgi izrunāties, vienoties, bet daudz vairāk pašvaldību vadītāji vēlas redzēt konkrētus rezultātus.
"Mums joprojām nav lielas viedokļu satuvināšanās," klāstīja Truksnis.
Kā piemēru viņš minēja ierosinājumu par liegumu pašvaldības uzņēmumos strādājošajiem kandidēt uz deputāta vietu domē, kuru mēri uzskata par nepareizu. "Mūsu velme tomēr ir, lai deputātu kvalitāte nepasliktinātos," sacīja Truksnis un pieminēja, ka ir būtiski, lai, piemēram, sociālo jautājumu vai izglītības jautājumu komiteju vadītu cilvēks, kurš konkrēto jomu pārzina.
Viņam piekrita arī Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš teica, ka "deputātu līmenis pazemināsies, ja tiks pieņemti šādi ierobežojumi". Arī viņš norādīja, ka pagaidām no ministra skan tikai idejas un vīzijas, bet konkrētu darba rezultātu nav.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševics turpretī pieminēja, ka Sprūdžs esot pirmais ministrs, kurš reāli saprotot attīstības atšķirības starp reģioniem un kaut ko dara lietas labā, lai izlīdzinātu tās.
Pēdējās dienās izskanējusi skarba kritika no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieka Māra Kučinska un arī Valmieras mēra Ineša Boķa gan ministra darbam kā tādam, gan arī par ministrijas virzītajiem noteikumiem par kritērijiem sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kuram ir tiesības slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu.
Sprūdžs gan cer nogludināt radušās domstarpības. Iepriekš ministrs nācis klajā arī ar vairākām iniciatīvām, tostarp ideju samazināt pašvaldībās deputātu skaitu proporcionāli iedzīvotāju skaitam.