Lielvaru pakta apaļā gadskārta sakrīt ar jaunu apdraudējumu
Foto: Arhīva foto

Vācijas un Krievijas neuzbrukšanas līgums nozīmē, ka nu Baltijas valstis var justies drošas par savu neatkarību - tik naivi slēdzieni atrodami Latvijā iznākošo avīžu 1939. gada augusta nogales numuros.

Dzedrs apliecinājums tam, ka šķietama miera un bezrūpības vietā pēc gada jau var plosīties terors un pļaut nāves sirpis. To der ielāgot 2014. gadā, kad tieši 75 gadus pēc Molotova - Rībentropa pakta noslēgšanas vērojam Krievijas ambīcijas Austrumukrainā un jauno Auksto karu - ekonomisko sankciju veidolā.

"Nedēļas tēmā", kas veltīta Molotova - Rībentropa pakta 75. gadskārtai un "Baltijas ceļa" 25 gadu atcerei, portāls "Delfi" piedāvā dažādus īpaši šai tēmai sagatavotus materiālus, kurus, ņemot vērā šodienas nenoteikto starptautisko situāciju, gribot negribot vieno kopēja tematiskā līnija - vai valstis, uz kurām savulaik attiecās Hitlera un Staļina vienošanās, mūsdienu pasaulē var cerēt uz demokrātisko sabiedroto atbalstu apdraudējuma gadījumā.

Piedāvājam ekskluzīvu "Delfi" interviju ar pazīstamo "The Economist" analītiķi Edvardu Lūkasu par to, kā rietumi attiecas pret Baltijas un Ukrainas apdraudējumu šodien. Tāpat arī iesakām noskatīties vēsturnieka Ineša Feldmaņa komentāru par to, kāda bija starptautiskā situācija pakta noslēgšanas brīdī; izlasīt ieskatu 1939. gada augusta naivuma pilnajās avīzēs; iepazīsties ar apkopojumiem - kā vēstures gaitā lielvaras dalījušas pasaules karti, kuras tautas Eiropā joprojām cīnās par pašnoteikšanos, kā arī citus materiālus.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Baltijas ceļš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form