'Liepājai būt atsevišķi' – 'KPV LV' runās ar Pūci un cīnīsies Saeimā
Foto: LETA

Partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas pārstāvjiem pirmdien paredzētas tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP), lai runātu par nodomu panākt izmaiņas ministrijas piedāvātajā novadu reformas projektā attiecībā uz Liepājas pilsētas kā atsevišķas teritoriālas vienības saglabāšanu, portālu "Delfi" informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens.

Ja neizdosies vienoties ar ministru, tad frakcija savu priekšlikumu iesniegs Saeimā, kad tur būs nonācis administratīvi teritoriālās reformas jautājums, sacīja Pucens.

Viņš atgādina, ka partijas "KPV LV" frakcija valdības veidošanas sarunās vienojās ar pārējām koalīciju veidojošajām partijām, ka tai tiek deleģētas veto tiesības administratīvi teritoriālās reformas jautājumā. Partija patur tiesības tās izmantot, ja tā secina, ka izveidotais reformas modelis neatbilst labas pārvaldības principiem, kā arī tas ir nepietiekami profesionāli izstrādāts.

Šonedēļ sākumā frakcija tikās ar astoņu Kurzemes pašvaldību vadītājiem, lai uzklausītu viņu redzējumu par vienota Lejaskurzemes novada izveidi bez Liepājas pilsētas. Pucens norādīja, ka pašvaldību vadītāju argumenti ir sadzirdēti un diskusijai ir jāturpinās, bet uz vietas pašvaldībās. Tādēļ jau drīzumā partija uzsāks tikšanos ciklu ar iedzīvotājiem un organizācijām, lai pārrunātu viņu redzējumu par labākajiem risinājumiem administratīvi teritoriālajai reformai, par iespējamo šāda novada administratīvo centru un tā pašpietiekamību funkciju izpildei. Sēdē piedalījās Aizputes, Grobiņas, Priekules, Nīcas, Durbes, Pāvilostas, Vaiņodes un Rucavas novada domes priekšsēdētāji.

Savukārt ceturtdien Pucens un "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs devas uz Liepāju pēc Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša ielūguma, lai pārrunātu administratīvi teritoriālo reformu un priekšlikumu kartē iezīmēt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību, bet astoņus novadus ap to apvienot kopīgā Lejaskurzemes novadā.

"Mēs esam nolēmuši virzīt priekšlikumu par Liepājas pilsētas un Lejaskurzemes novadu kā atsevišķām teritoriālajām vienībām jaunajā administratīvi teritoriālajā reformā. Mūsuprāt, tas ir svarīgi arī ņemot vērā gan atšķirību starp Liepāju un Liepājai apkārtējo teritoriju, gan to, ka stratēģiski būtu pareizi noteikt Liepāju kā nozīmīgu administratīvo centru Latvijas vienā no tālākajiem rietumu punktiem," saka Pucens piebilstot, ka Liepājai ir savi, atšķirīgi mērķi no apkārtējiem novadiem.

Uz "Delfi" jautājumu, vai frakcija iestāsies arī par citām pilsētām, Pucens atbildēja, ka aktuāls ir arī jautājums par Daugavpili un Rēzekni, par ko vēl būs diskusijas.

Tāpat frakcijai ir svarīgi panākt, lai vienlaikus ar novadu reformu tiktu veidota arī otrā līmeņa reģionālā pārvaldība, un šajā jautājumā "KPV LV" cīņu biedri koalīcijā ir Jaunā konservatīvā partija, atzina Pucens.

Bažas par vairāku Lejaskurzemes novadu plānoto apvienošanu Liepājas novadā kopā ar Liepājas pilsētu jau iepriekš pauduši gan Liepājas domes, gan tai tuvējo pašvaldību pārstāvji.

"Delfi" jau ziņoja, ka 17. septembra valdības sēdē, kad Ministru kabinets deva zaļo gaismu novadu reformas tālākai virzībai, triju Kurzemes pašvaldību – Priekules, Grobiņas un Vaiņodes – vārdā Priekules domes vadītāja Vija Jablonska informēja, ka astoņi bijušā Liepājas rajona novadi nevēlas, lai tos uzreiz apvienotu ar Liepāju bez pārejas perioda. Šiem novadiem Lejaskurzemē īpaši sasāpējis esot ceļu jautājums, kas radīs vēl vairāk problēmu, ja tiks izveidots tik liels novads.

Septembra vidū arī Liepājas pilsētas dome atbalstīja lēmumu, kurā Saeima tiks aicināta saglabāt Liepājai republikas pilsētas statusu, kā arī nodrošināt iespēju Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāvjiem paust savu viedokli Saeimas komisijās, izskatot jautājumu likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".

Liepājas pilsētas domes un pašvaldības pārstāvji sarunās ar VARAM jau vairākkārt ir rosinājuši izvērtēt Liepājas pašvaldības redzējumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, proti, saglabāt Liepājas pilsētai republikas pilsētas statusu, neiekļaujot pilsētu novada pašvaldības sastāvā.

Tāpat līdzšinējā komunikācijā ar VARAM par administratīvi teritoriālās reformas gaitu Liepājas pilsētas pašvaldība aicinājusi ministriju sniegt detalizētu informāciju par pašreizējās situācijas analīzi, reformas mērķiem un ieguvumiem, paredzētajiem alternatīviem scenārijiem, teritoriālās organizācijas kritēriju izstrādi, plānoto izmaiņu seku prognožu noteikšanu, risinājumiem reformas negatīvo blakusparādību mazināšanai, reformas posmiem un laika grafiku, kā arī par pārejas perioda noteikšanu un metodoloģijas izstrādi reformas rezultātu novērtēšanai, vēsta dome.

Līdz 17. septembrim, kad valdībā tika atbalstīts VARAM konceptuālais ziņojums "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu", Liepājas pašvaldībā no VARAM netika saņemtas atbildes pēc būtības vai pretargumenti uz uzdotajiem jautājumiem un ierosinājumiem, līdz ar to pašvaldība uzskata, ka tās amatpersonu un iedzīvotāju viedoklis nav ņemts vērā.

Ņemot vērā, ka valdībā atbalstītais VARAM konceptuālais ziņojums, kā arī Saeimā virzītais likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", Liepājai neparedz saglabāt republikas pilsētas statusu, Liepājas pilsētas domes sēdē deputāti lēma virzīt Saeimai lūgumu saglabāt Liepājai republikas pilsētas statusu, neiekļaujot Liepājas pilsētu novada pašvaldības sastāvā, attiecīgi nosakot Liepājai republikas pilsētas statusu normatīvajos aktos.

Tāpat deputāti nolēma sagatavot Saeimai aicinājumu uzklausīt Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāvju viedokli Saeimas komisijās, izskatot likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".

Liepājas pilsētas pašvaldība ir gatava arī turpmāk aktīvi iesaistīties administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas procesos un konstruktīvās sarunās ar ministriju pārstāvjiem un Saeimu, vienlaicīgi saglabājot līdzšinējo nostāju par Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību ar republikas pilsētas status, vēsta dome.

Viņš piebilst, ka daudz lielāks ieguvums būtu, vispirms izveidojot apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas autonomās funkcijas, piemēram, izglītība, veselības aprūpe, ceļu uzturēšana, un ļaut pašvaldībām uz brīvprātības principa pamata lemt par iespējamu apvienošanos, tā, kā demokrātiskā valstī pieklājas.

Jau ziņots, ka VARAM sagatavotajā un valdības atbalstītajā konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāts Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 36 administratīvajām teritorijām un to administratīvajiem centriem. No tām divas ir republikas pilsētas – Rīga un Jūrmala, bet pārējie 34 ir novadi.

Plānotais iedzīvotāju skaits pēc šī gada datiem jaunajās pašvaldībās būtu - Rīgā (632 614), Jūrmalā (49 325), Aizkraukles novadā (29 808), Alūksnes novadā (14 153), Ādažu novadā (28 789), Balvu novadā (19 644), Bauskas novadā (42 306), Cēsu novadā (41 411), Daugavpils novadā (109 368), Dobeles novadā (29 009), Gulbenes novadā (20 079), Jelgavas novadā (87 952), Jēkabpils novadā (41 256), Krāslavas novadā (20 932), Kuldīgas novadā (28 263), Ķekavas novadā (28 333), Liepājas novadā (102 671), Limbažu novadā (28 159), Līvānu novadā (10 832), Ludzas novadā (22 550), Madonas novadā (32 571), Mārupes novadā (30 711), Ogres novadā (57 692), Olaines novadā (20 332), Preiļu novadā (18 871), Rēzeknes novadā (58 029), Salaspils novadā (22 659), Saldus novadā (27 640), Siguldas novadā (30 358), Smiltenes novadā (18 333), Talsu novadā (36 237), Tukuma novadā (44 744), Ulbrokas novadā (29 487), Valkas novadā (17 225), Valmieras novadā (42 323), Ventspils novadā (45 302).

Source

www.DELFI.lv

Tags

Novadu reforma Liepāja VARAM
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form