Šonakt ap pulksten vieniem Liepājas pludmalē vairāki jaunieši, kuri iznākuši no peldes jūrā, sastapušies ar valzirgu, pirmdien vēsta portāls “liepajniekiem.lv”.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) par valzirga "viesošanos" Liepājas pludmalē saņēmusi informāciju pirmdienas rītā.
DAP aicina un lūdz iedzīvotājus šim dzīvniekam, ja to sastop, netuvoties, kā arī neiet tam tuvāk par 10 metriem. "Dzīvnieks ir agresīvs! Mūsu aicinājums – lai cilvēki tam vispār neiet klāt," portālam uzsvērusi DAP pārstāve Ilze Reinika.
Vladislavs Jefimovs, kurš dzīvnieku saticis, pastāstījis, ka ar draugiem devušies peldēt jūrā. Pamanījuši tajā kaut ko, gribējuši saprast, kas tas ir. Iznākuši ārā no peldes, pagaidījuši, līdz dzīvnieks iznācis krastā, vēsta portāls.
"Ko šādu nemūžam neesmu redzējis, it sevišķi interesanti, ka šāds dzīvnieks, kurš nāk no ledājiem, ir apciemojis Liepāju! Apbrīnojami, ko tādu satikt un nevarējām noticēt", paudis aculiecinieks.
Viņš zinājis, ka dzīvnieks ir agresīvs, bet satiktais esot uzvedies mierīgi un neesot izrādījis agresivitāti.
Paziņojumā medijiem DAP aicina nedzīt valzirgu jūrā un ļaut tam atgūt spēkus.
Lai arī valzirgi dzīvo Ziemeļu ledus okeānā un tuvējās jūrās ziemeļu puslodē, kāds indivīds jau jūnija vidū tika manīts Vācijas piekrastē, bet Līgo dienā arī Polijas piekrastē. Iespējams, ka Liepājā krastā iznākušais valzirgs ir viens un tas pats dzīvnieks, ārvalstu eksperti izsaka minējumus, ka tā ir gados jauna valzirga dāma, pieļauj DAP.
"Šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas krastos ir sastopams tik neparasts jūras dzīvnieks. Viņa dabīgā vide ir auksti un ledaini ūdeņi. Līdz ar to Baltijas jūra valzirgam nav piemērota, jo šeit nav atrodama ierastā ēdienkarte – lielās gliemenes, garneles, krabji, mīkstie koraļļi, jūras gurķi un citas ziemeļu jūrām raksturīgās radības. Un visticamāk, ka šobrīd dzīvnieks jūtas izsalcis un novārdzis. Valzirgus var salīdzināt ar to tuvākajiem "radiniekiem" roņiem, kas lielāko dienas daļu uzturas ūdeņos un krastā, vai atpūšas uz ledus. Cilvēkus valzirgi, protams, neuztver kā barības objektu. Tomēr, ja cilvēks pienāk pārāk tuvu, aizskar dzīvnieku un stiepj savu roku tam pretim, dzīvnieks aizstāvoties var iekost. Tādēļ aicinām netuvoties dzīvniekam un ļaut tam atpūsties izvēlētajā vietā," uzsvēris DAP zīdītāju eksperts Valdis Pilāts.
Valzirgs zem ledaina ūdens var uzturēties līdz pusstundai, neelpojot svaigu gaisu. Tādēļ viņa zemādas tauku slānis var sasniegt pat 15 centimetrus, tāpēc rodas priekšstats, ka dzīvnieka masa padara to lēnīgu.
Tomēr mednieka instinkti ļauj tam sasniegt lielus ātrumus. Savukārt dzīvnieka ilkņi var sasniegt pat metra garumu. Tie lieti noder brīžos, kad jāizcērt āliņģis, nepieciešams izkāpt ledainā krastā vai cīņas laikā.
Daudzas tautas ir medījušas valzirgus, izmantojot tā gaļu, taukus un ādu sadzīvē. Pēdējās desmitgadēs populācijas līdzsvaru izjauca profesionālie mednieki, kuri apdraudēja Atlantijas okeāna ziemeļos mītošo valzirgu populāciju un tuvināja tos izmiršanas robežai. Šis dzīvnieks joprojām tiek atzīts par apdraudētu. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka valzirgs lēni vairojas un dzīvo teritorijās, kuras tiek piesārņotas ar naftu un ķīmiskiem atkritumiem.
"Savvaļas dzīvnieks nav cirka izrāde. Neseko sliktajiem piemēriem internetā un netuvojies tam, jo tas var apdraudēt dzīvību!", skubina DAP.