Projektu sagatavojusi Lietuvas Kultūras ministrija. Lietuvas Vītauta Dižā universitātes profesors, Letonikas centra vadītājs Alvīds Butkus rakstā "Latvijas Avīzē" spriež, ka plānotie likuma labojumi kaitētu Lietuvas un Latvijas solidaritātei un radītu precedentu atkārtotai jau iedibināto nacionālo kopienu attiecību destabilizācijai Latvijā un Igaunijā.
"Daži lietuviešu politiķi, šķiet, joprojām sapņo, ka dzīvo multinacionālās 16. gs. Lietuvas Dižkunigaitijas teritorijā. Tomēr tas, kas ir piemērots lielām valstīm, ne vienmēr ir piemērots arī mazām. Nav jau grūti, piemēram, Polijai liberalizēt mazākumtautību likumu, kad tās mazākumtautības šobrīd veido tikai ap 3% valsts iedzīvotāju, un tās pašas izvietotas nevis ap galvaspilsētu, bet valsts nomalēs. Lietuvā mazākumtautības ir 16%, Latvijā – 41%, Igaunijā – 32% iedzīvotāju. Neraugoties uz to, tieši Latvijas un Igaunijas mazākumtautību politika ir atzīta par paraugu Eiropas Savienībā," spriež profesors.
Viņaprāt, Lietuva izturas nesolidāri, sagatavojot superliberālu mazākumtautību likumu, pilnībā neņemot vērā Latvijā spēkā esošo. "Tādējādi tā provocē arī Latvijas slāvvalodīgos sekot Lietuvas slāvu radikāļu piemēram. Ar šādu likumu Lietuva var atjaunot etniskos nemierus Latvijā un Igaunijā un sajaukt etnisko situāciju visā Baltijas reģionā. Turklāt līdz ar to tiks dota iespēja Kremlim atkal mest Latvijai un Igaunijai acīs Lietuvas piemēru. Atcerēsimies nesolidāro Lietuvas pilsonības likumu un kā to izmantojusi Maskava, rīdot Lietuvu pret citām Baltijas valstīm," atgādina Butkus.