Tā uzsver, ka datu nesēju regulējums ir nopietnu pārmaiņu priekšā visā Eiropas Savienībā. "Mūsu uzdevums ir ņemt vērā veiksmīgākos Eiropas piemērus un izmantot šo valstu pieredzi, lai ieviestu jauna modeļa regulējumu Latvijā," uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
Pēc LIKTA skaidrotā, Eiropas valstis nesēju atlīdzības jautājumā ir sadalījušās divās grupās. Tādas valstis kā Francija un Lietuva, sekojot tehnoloģiju attīstībai, ir paplašinājušas esošo nodevu sistēmu, turpretī, piemēram, Spānija un Somija ir pavirzījušās vēl soli uz priekšu un atteikušās no nesēju atlīdzības pavisam un tuvākajā laikā plāno ieviest alternatīvu tiesību īpašnieku kompensācijas mehānismu no valsts budžeta līdzekļiem.
"Baltijas valstis pašlaik atrodas izvēles priekšā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgi ir savā starpā cieši saistīti, un izmaiņas vienas valsts likumdošanā ietekmēs arī kaimiņvalstis. Aptaujas un starptautiski pētījumi pierādījuši, ka nesēju atlīdzības sistēmas atcelšana būtu labākais risinājums visām iesaistītajām pusēm - gan ražotājiem un pārdevējiem, gan autortiesību īpašniekiem," uzskata LIKTA.
IKT un elektronikas nozares organizācijas "Digital Europe" Autortiesību nodevu darba grupas vadītāja Irena Bednarika norāda, ka datu nesēju regulējumu būtiski ietekmē jaunu tehnoloģiju veidu attīstība. Ja izmanto mākoņtehnoloģijas, tad nav juridiska pamata nesēju atlīdzības iekasēšanai, jo nav kopēšanas. "Līdz ar to ir skaidri redzams, ka pašreizējā datu nesēju regulējuma sistēma Eiropā vairs nestrādā un nav perspektīva," saka eksperte.
Pēc viņas domām, viens no modeļiem būtu aizstāt datu nesēju nodevu ar licencēšanu, kas būtu izdevīgs risinājums gan datu nesēju ražotājiem un izplatītājiem, gan oriģināldarbu autoriem. "Jau patlaban liela daļa Eiropas valstu pārskata datu nesēju regulējumu un meklē alternatīvu risinājumu datu nesēju nodevām, un tas būtu jādara arī Latvijai," saka Bednarika.
Viņa šodien bija ieradusies Rīgā, lai dalītos pieredzē un diskutētu par datu nesēju regulējuma pilnveidošanu.
LIKTA atgādina, ka tā jau iepriekš aicinājusi mainīt datu nesēju nodevas regulējumu. Tās ieskatā būtu svarīgi nevis paplašināt materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatīt nesēju atlīdzības sistēmu kopumā un atcelt nesēju nodevas vispār. Būtiski ir meklēt arī jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu un motivēt autortiesību īpašniekus izmantot modernās tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai.
Gan sabiedrība, gan autortiesību īpašnieki gūtu labumu, ja tiesību īpašnieki veidotu jaunus biznesa modeļus savu ienākumu palielināšanai, piemēram, darbus pārdodot digitālā formā, piedāvājot mūzikas abonēšanas pakalpojumus un izvēlētās mūzikas lejupielādēšanu dažādos informācijas nesējos, piemēram, mobilajā tālrunī vai datorā u.c., norāda organizācija.
LIKTA izveidota 1998.gadā un aptver visu Latvijas IKT nozari - elektroniku, datoru aparatūru un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumu sniedzējus. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā. Organizācija apvieno vairāk nekā 200 biedrus.
Kā ziņots, Satversmes tiesa šogad maijā nolēma, ka valdībai būs jāpapildina saraksts ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamajām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība. Četras autortiesību organizācijas bija vērsušās tiesā, uzskatot, ka savulaik valdības apstiprinātais saraksts ir novecojis un nepilnīgs, jo tajā nav iekļauti modernāki datu nesēji.
Lai izpildītu tiesas spriedumu, Kultūras ministrija nolēmusi veikt pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu. Pētījums ir vērsts uz iespējami objektīvu datu iegūšanu par to, kādiem mērķiem un kādā apjomā iedzīvotāji izmanto dažāda veida informācijas nesējus un iekārtas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
