Bāliņa atzina, ka pati ir piesardzīga savā pozīcijā, vērtējot gan elektroniskās balsošanas priekšrocības, gan iespējamos riskus.
"Interneta balsošana sniegtu daudz ieguvumu, piemēram, vēlētāju aktivitātes pieaugums, iepriekšēja balsošana, balsojuma maiņa līdz pat vēlēšanu dienas beigām, laika ekonomija vēlētājam, samazinātas cilvēciskās kļūdas balsu skaitīšanā. Vienlaikus e-vēlēšanas rada vairākus izaicinājumus un riskus, kas rūpīgi jāizvērtē pirms to ieviešanas," paskaidroja eksperte.
Riski, piemēram, ir programmatūras iespējamās kļūdas un manipulēšana ar balsojumiem vai rezultātiem, ko varētu veikt vēlēšanu procesa organizatori, programmatūras piegādātāji vai hakeri. Tādēļ Bāliņa uzskata, ka pirms e-vēlēšanu ieviešanas jābūt plašai diskusijai gan par vēlēšanu procesu, gan par riskiem, lai radītu izpratni un uzticību gan speciālistiem, gan visā sabiedrībā.
"Pēc būtības jebkuram informācijas šifrēšanas algoritmam, ja ne tagad, tad pēc diviem, trim vai 10 gadiem, radīsies pretējais algoritms, kas varēs šo šifra atslēgu uzlauzt. Teorētiskie pētījumi liecina, ka nodrošināt drošu un anonīmu interneta balsojumu nav iespējams, jo šī sistēma darbojas nekontrolētajā interneta vidē," teica Bāliņa.
Vēlēšanu sistēmas pamats ikvienā demokrātiskā valstī ir sabiedrības uzticība, un, ieviešot elektronisko balsošanu, jautājums būtu – cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas interneta videi, interneta vēlēšanu sistēmai un institūcijām, kas nodrošina šo sistēmu darbību.
Pēc viņas minētā, arī pašreizējā vēlēšanu sistēma nav simtprocentīgi droša, un, ja kāds vēlētos pārbaudīt, par ko kāds cilvēks ir balsojis, viņš to varētu izdarīt pēc atstātajiem pirkstu nospiedumiem.
Tomēr sabiedrība nepieļauj domu, ka tas varētu notikt, un sistēmai uzticas.
"Līdzīgai attieksmei būtu jābūt pret elektroniskajām vēlēšanām. Pašlaik galvenais jautājums elektroniskās balsošanas sistēmas izveidē saistās ar to, kā pierādīt cilvēkiem, ka tā ir maksimāli droša. Savukārt, ja tā nav simtprocentīgi droša, tad otrs jautājums, uz ko ir jāatbild pašai sabiedrībai, – cik lielu drošības samazināšanos tā ir gatava pieļaut iepretim tam ērtumam, kāds tai pavērtos," klāstīja Bāliņa.
"Personīgi es domāju, ka interneta balsošanas ieviešanu nedrīkst sasteigt. Piemēram, Krievijas opozīcija internetā organizēja ēnu kabineta balsojumu. Brīdī, kad notika šis balsojums, kāds no ārpuses nobloķēja šo balsojumu apkalpojošos serverus. Šajā sistēmā riski ir visos līmeņos, tāpēc jādomā, kā tos maksimāli samazināt, lai panāktu, ka cilvēki šai sistēmai uzticētos," uzsvēra IT eksperte.
Latvijā jau vairākus gadus tiek spriests par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi, kas atbilstoši Satiksmes ministrijas aprēķiniem varētu izmaksāt 500 līdz 700 tūkstošus latu. Sākotnēji mērķis bija dot vēlētājiem iespēju balsot elektroniski jau 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, taču tas, visticamāk, nebūs iespējams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
