Foto: Publicitātes attēli
"Saieta nama uzbūvēšana ir prioritāte Likteņdārza izaugsmei un ļautu pabeigt Likteņdārza iekārtošanu. Ziedojumi Likteņdārzam ir piemiņas ziedojumi – mūsu vecākiem un vecvecākiem, kuru sarežģītie likteņi 20. gadsimtā ir varonības un iedvesmas stāsti," ceturtdien tiekoties ar Pasaules brīvo latviešu apvienības valdi, teica "Kokneses fonda" padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete.

Eiropas Parlamenta deputāte Kalniete ar Likteņdārza attīstību un nākotnes iecerēm iepazīstināja latviešu centrālo organizāciju vadītājus, kuri Latvijā ieradušies uz ikgadējo Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes sēdi. "Esmu pateicīga Amerikas Latviešu apvienībai, ka tā ir atzinusi Likteņdārza Saieta namu par vienu no prioritāri atbalstāmiem projektiem, kā arī ceru, ka Pasaules brīvo latviešu apvienības organizāciju vadītāji un biedri to atbalstīs," sacīja Kalniete.

Viņa uzsvēra, ka Saieta nams būs ne vien laikmetīgs no arhitektūras viedokļa, bet arī no ēkas tehniskā izpildījuma, jo iekštelpu apdare ir plānota no dabīgiem materiāliem, ēkai būs dabiskā vēdināšana, zemes siltuma izmantošana un citi tālredzīgi risinājumi.

Saieta nama būvniecība Likteņdārzā uzsākta 2016. gada nogalē, kad ēkas pamatos tika ievietota simboliska kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Saieta nams iecerēts, kā viens no centrālajiem Likteņdārza objektiem, tā projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA "Arhis Arhitekti". Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni.

Saieta nama kopējā platība būs 700m² un tas kļūs par Likteņdārza sabiedrisko centru. Ēkā plānotas divas multifunkcionālas zāles dažādiem pasākumiem, tajā skaitā konferencēm, koncertiem vai svinībām, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela.

Nama jumts tiek veidots kā staigājama platforma – skatu laukums, bet ēkas foajē iecerēta neliela izstāžu zāle un goda siena, uz kuras būs iemūžināti visu to cilvēku vārdi un organizāciju nosaukumi, kuri ar saviem ziedojumiem atbalstījuši Likteņdārza tapšanu.

Likteņdārzs ir unikāla, par ziedojumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno projekta top uz salas Daugavā pie Kokneses. Likteņdārza pēctecībai 2018. gadā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums.

Likteņdārzs veidots kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku, tas veltīts visiem latviešiem, kuri 20. gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu. Likteņdārza attīstībai ziedojuši tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un desmitiem uzņēmumu. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 līdz 100 000 viesu, no kuriem aptuveni 30% ir bērni un jaunieši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!