Gala lēmums par likuma grozījumiem būs jāpieņem Saeimai, kura iepriekš noraidīja līdzīgu Ministru kabineta izstrādātu priekšlikumu.
No šā gada 11. oktobra līdz nākamā gada 11. janvārim ir spēkā ārkārtējā situācija, kuras laikā ir noteiktas tās pakalpojumu jomas, kurās strādājošajiem pienākumu veikšanai ir nepieciešams uzrādīt sertifikātu, kas apliecina vakcinēšanās pret Covid-19 vai šīs slimības pārslimošanas faktu. Patlaban šī prasība attiecas uz veselības aprūpē, izglītībā, ilgstošā sociālajā aprūpē, kā arī valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem.
Tāpat darba devējs var pieprasīt, lai darbiniekam vai amatpersonai būtu Covid-19 sertifikāts. Spēkā esošie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja darba devējs ir informējis darbinieku par darba veikšanai nepieciešamu Covid-19 sertifikātu, darbinieka pienākums ir uzsākt vakcināciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas un to pabeigt ne vēlāk kā septiņas dienas pēc vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītā īsākā termiņa. Ja darbinieks vai amatpersona vakcināciju nav uzsākusi vai pabeigusi noteiktajā termiņā - līdz šā gada 15. novembrim, - darba devējs darbinieku var atstādināt no darba pienākumu veikšanas.
Vienlaikus Tieslietu ministrija norādīja, ka, lai arī iepriekšminētās tiesības ir ietvertas jau spēkā esošos Ministru kabineta noteikumos un rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, tomēr tiesiskās noteiktības un skaidrības nolūkā darba devēja un darba ņēmēju, tostarp, amatpersonu tiesību apjoms būtu nosakāms likumā. Tāpēc valdība vienojās veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, to papildinot ar punktu par Epidemioloģisko drošību darba vidē.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns atgādināja, ka arodbiedrības neatbalsta šādu vēršanos pret darba ņēmējiem, vienlaikus norādot, ka ir virkne citu pasākumu, kā pārraut Covid-19 pārneses ķēdi ar darba devējiem un ņēmējiem mazāk sāpīgām metodēm, piemēram, mutes un deguna aizsega lietošanu, regulāru testēšanu, attālināto darbu utt. "Arodbiedrības atbalsta brīvprātīgu vakcināciju pret Covid-19," piebilda Baldzēns.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka aicinājums pēc brīvprātīgas vakcinācijas ir novedis tiktāl, ka valstī nepieciešams ieviest mājsēdi. "Diemžēl šāds variants ir vajadzīgs, jo šādā veidā neiziesim no krīzes," pauda premjers.
Likumprojekts arī papildināts ar punktu, kas paredz piešķirt kompensāciju gadījumā, ja Covid-19 vakcīnu blakusparādību rezultātā ir nodarīts smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai.
Likumprojekts paredz, ka pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto smago kaitējumu saistībā ar Covid -19 vakcīnas izraisīto blakusparādību, kā arī ar to saistītajiem ārstniecības izdevumiem varēs pieprasīt ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā trīs gadu laikā no vakcīnas saņemšanas dienas. Pacientam atlīdzība netiks izmaksāta, ja tas atlīdzību būs saņēmis civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros.
Likumprojektā arī precizēts punkts par soda piemērošanu, proti, par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu — fiziskajai personai līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai — no 140 eiro līdz 5000 eiro.
Administratīvā pārkāpuma procesu par epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu veiks pašvaldības administratīvā inspekcija, pašvaldības policija, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai Veselības inspekcija.
Jau ziņots, ka vakcināciju pret Covid-19 ir pabeigusi puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Līdz šim kopumā Covid-19 vakcīnas pirmo devu Latvijā saņēmuši ap 849 000 jeb ap 45% no visiem valsts iedzīvotājiem. No tiem otro devu saņēmuši ap 756 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 185 000 cilvēku ir saņēmuši "Johnson&Johnson" potes, kam atbilstoši valstī spēkā esošajam regulējumam nepieciešama tikai viena deva, līdz ar to vakcinācijas procesu pabeigušo kopskaits sasniedzis 941 000 jeb 50% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka 8. oktobrī valdība ārkārtas sēdē nolēma no 11. oktobra līdz nākamā gada 11. janvārim izsludināt ārkārtējo situāciju ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā ir ieviesti jauni ierobežojumi tirdzniecībā, ēdināšanā un kultūras pasākumu organizēšanā, kā arī pienākums līdz 15. novembrim vakcinēties valsts pārvaldē un pašvaldību iestādēs strādājošajiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
