Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien izskatīja likumprojektu par nepilsoņa statusa izbeigšanu bērniem. Pēc plašām diskusijām parlamenta komisija nolēma to virzīt izskatīšanai otrajā lasījumā. Likumprojekts paredz, ka nepilsoņa statusu izbeidz piešķirt pēc 2020. gada 1. janvāra dzimušiem nepilsoņu bērniem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis.
Saeimas komisija otrdien izvērtēja 12 dažāds priekšlikumus, kurus bija iesniedzis deputāts Jānis Dombrava (NA), deputāts Aldis Gobzems, frakcija "Attīstībai/Par!" un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). No visiem iesniegtajiem priekšlikumiem tika atbalstīti divi – abi bija iekšlietu ministra priekšlikumi.
Viens no tiem regulē situāciju, kad bērns dzimis ārpus Latvijas vai viens no viņa vecākiem ir citas valsts pilsonis, savukārt otrs atbalstītais priekšlikums skatāms kopsakarā ar pirmo ministra iesniegto un atbalstīto priekšlikumu. Proti, tas paredz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei noteikt ārvalsts kompetentu iestādi, kas šādos gadījumos, kad bērns dzimis ārpus Latvijas vai viens no vecākiem ir citas valsts pilsonis, izsniegs dokumentu, kas apliecinās, ka bērns nav un nav bijis attiecīgās valsts pilsonis.
Priekšlikumi, kas paredzēja paplašināt iesniegtā likumprojekta tvērumu, netika atbalstīt. Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps deputātiem norādīja, ka likumprojektam ir noteikts ietvars, un, attiecīgi, tas ir vērā ņemams arī turpinot diskusijas par priekšlikumiem. Komisijas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) vaicāja Plepam par šī brīža Valsts prezidenta Egila Levita redzējumu attiecībā uz šo likumprojektu. Pleps norādīja, ka šis jautājums ar Levitu ir pārrunāts, un Valsts prezidents "neskatās ne uz kādām iespējām vēl vairāk paplašināt to, kas ir piedāvāts".
Runājot par savu priekšlikumu, kas tieši piedāvā paplašināt likumprojekta tvērumu, piedāvājot pilsonību piešķirt personām, kas dzimušas neatkarīgā Latvijā, deputāts Gobzems norādīja, ka tā nav bērnu vaina, ka viņi piedzimst valstī, kur ir tāds regulējums.
"Pati valsts rada situāciju, kurā šie cilvēki tiek atstumti, netiek integrēti un tiek pazemināti. Nav ko baidīties, visi cilvēki, kas dzimuši neatkarīgā brīvā Latvijā, ir pelnījuši pilsonību. Tas nav virzīts tālāk, jo, dodot pilsonību, mēs teorijā radītu situāciju, ka tas varētu atstāt zināmu ietekmi uz politiskajiem procesiem, bet ja mēs paskatāmie uz šo absolūto matemātisko skaitli, tad ar 10 tūkstošiem balsu nav iespējams parlamentā ievēlēt nevienu politisko spēku," savu nostāju skaidroja Gobzems.
Tāpat atbalstu neguva "Attīstībai/Par!" priekšlikumi, tostarp priekšlikums par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņu bērniem un jauniešiem vecumā līdz 15 gadiem. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norādīja, ka šāds tvērums būtiski paplašina likumprojekta mērķi un Valsts prezidenta iniciatīvu un līdz ar to tas nav atbalstāms. Turklāt šis priekšlikums arī ignorē vecāku vēlmi izvēlēties, norādīja Mūrniece.
Savukārt deputāte Linda Liepiņa uzsvēra, ka bērnu tiesības ir prioritāras, un bērnam nav jābūt atbildīgam par vecāku izvēlēm vai neizdarību.
Balsojot par likumprojektu kopumā, tas tika atbalstīts. Otrajā lasījumā likumprojektu Saeima izskatīs 26. septembrī.
Kā ziņots, šo likumprojektu pēc savas iniciatīvas izskatīšanai Saeimā virzīja nu jau bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka tā pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas sabiedrības turpmāku attīstību. Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana bērniem ir simbolisks solis, kas ļautu pārtraukt apzinātu dažādu Latvijas sabiedrības grupu pretnostatīšanu.
Likumprojekts neattiecas uz personām, kuras dzimušas un nepilsoņa statusu ieguvušas pirms 2020. gada 1. janvāra. Attiecībā uz šīm personām arī turpmāk piemērojams spēkā esošais likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" regulējums, kā arī Pilsonības likumā paredzētās naturalizācijas un atzīšanas par pilsoni iespējas.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2014. gadā kā nepilsoņi reģistrēti 74 dzimušie bērni, 2015. gadā – 77 bērni, 2016. gadā – 47 bērni, 2017. gadā – 51 bērns, bet 2018. gadā – 33 bērni.
