Preses konferencē Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane stāstīja, ka šāda tiesiskās aizsardzības mehānisma izveide ir vēl viens solis tiesiskuma un demokrātijas virzienā. Viņa norādīja, ka ļoti svarīgi ir izveidot uzticamus trauksmes cēlēju ziņošanas kanālus, papildinot, ka tiem jābūt drošiem un konfidenciāliem, kā arī tādiem, kas paredzētu anonimitāti un anonīmu ziņojumu aizsardzību.
Sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Gundars Jankovs klātesošajiem norādīja, ka Latvijā patlaban diemžēl ir sadrumstalota trauksmes cēlēju aizsardzība. Tā nav pilnīga un pietiekama, lai gan tā pastāv. Viņš piekrita, ka veiksmīgs risinājums būtu tieši atsevišķa likuma izstrāde.
Jankovs piebilda, ka trauksmes celšana un trauksmes cēlēju aizsardzība nav tikai Latvijas problēma, bet gan starptautiska. Viņš sacīja, ka šāda aizsardzības mehānisma ieviešana būtu palīgs, piemēram, Eiropas Savienības fondu apgūšanas procesā, jo tādā veidā spētu pastāstīt "melnās lietas".
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers arī klātesošajiem atgādināja, ka zināms regulējums patiešām eksistē, bet sabiedrība nav pietiekami informēta par tām iespējām, ko paredz Krimināllikums to personu aizsardzībai, kuras informē valsts institūcijas vai masu medijus par notiekošajiem likuma pārkāpumiem.
Viņš skaidroja, ka patlaban ir nepieciešams izstrādāt to normatīvo regulējumu, kas sakārtotu tieši nekriminālo sfēru. Tāpat, pēc Kalnmeiera teiktā, regulējumā tiks dots kopsavilkums par iespējamu aizsardzību tām personām, kas sniedz informāciju un liecina kriminālajos jautājumos.
"Cilvēki ir jāiedrošina, viņiem ir jāzina savas tiesības, savi pienākumi ziņot par notiekošajiem noziedzīgajiem nodarījumiem," pauda ģenerālprokurors, papildinot, ka tomēr ir svarīgi arī spēt nodalīt tos gadījumus, kad persona, slēpjoties zem trauksmes cēlēja statusa, mēģinās kārtot savas personiskās attiecības ar kādu sev nevēlamu personu, sniedzot apzināti nepatiesu informāciju - tad šai personai iestāsies kriminālatbildība.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izteicās, ka bieži vien praktiskā darbībā netiek saņemta pienācīga informācija tikai tāpēc, ka fiziska persona baidās kādu iemeslu dēļ būt atklāta sabiedrībai un juridiska persona uztraucas, ka nevarēs turpināt savu biznesu.
"No savas pastāvēšanas brīža KNAB vienmēr ir iestājies par to, lai aizsargātu gan fiziskas, gan juridiskas personas un aizsargātu viņu vēlmi informēt tiesībaizsargājošās iestādes," sacīja Streļčenoks. Viņš papildināja, ka ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība ziņo par korupciju.
Jautāti, kāpēc lai sabiedrība uzticētos šim memorandam, ņemot vērā, piemēram, to, ka Ģenerālprokuratūra pārsūdzējusi spriedumu tā sauktajā Neo krimināllietā, arī KNAB ir savas iekšējas problēmas, kur gadījumā, ja darbinieki ziņo par notiekošo iestādē, viņi par to tiek sodīti, ģenerālprokurors aicināja nejaukt lietas vienā putrā - katra situācija ir individuāla un tās nevajag vispārināt.
Kā ziņots, mehānisms, kuru plānots ieviest, paredz nostiprināt cilvēktiesību ievērošanu, korupcijas mazināšanu un labākas pārvaldības nodrošināšanu.
Pasākuma laikā tiks demonstrēti Latvijas trauksmes cēlēju pieredzes stāsti. Šie cilvēki tiesiskā aizsardzības mehānisma neesamības dēļ saskārušies ar sankcijām par savu neklusēšanu.
Valsts kanceleja uzsver, ka trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība ir ļoti svarīga, lai cilvēkus neatkarīgi no darbības jomas iedrošinātu ziņot par pārkāpumiem, krāpšanos un korupciju, kā arī veicinātu atbildību par līdzcilvēkiem un valsti.
Jau pērn tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus efektīva trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveidei un īstenošanai. Tajā darbojas eksperti no vairākām valsts iestādēm.
