Likumu nevar pieņemt, bet pēc tam aizmirst, uzsver Pastars
Foto: LETA

Likuma "ex post" jeb pēclikumdošanas analīzei jābūt nozīmīgai likumdošanas procesa stadijai, tā veikšana nevar būt vienkārši nejaušība vai sagadīšanās - likumu nevar pieņemt, bet pēc tam aizmirst, starptautiskajā konferencē "Parlamentu lēmumu ietekmes "ex post" analīze" izteicās Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Edgars Pastars.

Kā skaidroja Pastars, parlamenta lēmumu "ex ante" jeb pirmslikumdošanas novērtēšanas kļūdas atspoguļojas "ex post" novērtējumā. Viņš atsaucās uz Nīderlandes piemēru, kur ir ieviests jauns pētījuma veids - atgriezeniskās saites pētīšana, lai noskaidrotu, kāda ir bijusi "ex ante" novērtēšanas kvalitāte. Pastars retoriski jautāja, vai parlaments pēc likuma pieņemšanas pašapmierinātībā par labi padarītu darbu aizmirst par likumu un tajā ietvertajām iecerēm.

"Diemžēl nākas secināt, ka Saeimas pieņemtajiem likumiem nav izveidota pēclikumdošanas novērtēšanas sistēma, bet līdzšinējā novērtēšana ir bijusi nejauša, kas dažkārt izrādās arī veiksmīga," stāstīja Saeimas juridiskā biroja padomnieks.

Pastars atsaucās uz 2009.gadā pieņemto Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kurā tika konstatēts, ka tas savai darbībai nebija gatavs un tam bija nepieciešami ļoti daudzi grozījumi. Uzreiz pēc tā spēkā stāšanās komisijā tika pieņemts lēmums par grozījumiem, lai pielāgotu likumu reālajai dzīvei.

Viņš gan secināja, ka tas nebija klasisks likuma "ex post" novērtējums, bet gan ātrs veids, kā pilnveidot sliktu likumu, papildinot, ka pēclikumdošanas novērtēšana nav vērsta uz likuma grozījumu izstrādi, bet gan tajā tiek novērtētas sekas un tiek veikta analīze.

"Atļaušos izvirzīt šādu priekšlikumu - Latvijā likuma "ex post" neatņemama sastāvdaļa varētu būt nozares ministrijas gadu vai divus pēc likuma pieņemšanas Saeimai iesniegtais anotācijas korespondenču dokuments, kurā atspoguļotu likumā noteiktos un reāli sasniegtos mērķus," komentēja Pastars.

Viņš uzsvēra, ka likuma "ex post" analīzei jābūt nozīmīgai likumdošanas procesa stadijai, tā veikšana nevar būt vienkārši nejaušība vai sagadīšanās - likumu nevar pieņemt, bet pēc tam aizmirst.

Savukārt zvērināts notārs Indulis Šermukšnis savā referātā norādījis, ka likumdevēja darbs attiecībā uz radīto normatīvo aktu kvalitāti ir vērtējams ne tikai no politiskās, bet arī juridiskās un ekonomiskās perspektīvas. Viņš skaidroja, ka ir svarīgi veikt visaptverošu un precīzu tiesību normu "ex ante" un "ex post" novērtēšanu.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš konferencē norādīja, ka nepārdomāti likumi ir šķērslis drošai, konkurētspējīgai biznesa videi, savukārt pārdomāti likumi dos ekonomisku efektu. "Ikviens saprātīgi domājošs cilvēks saprot, ka mūsdienu sabiedrība ir sarežģīts veidojums, tomēr arī tajā var tikt izstrādāti mehānismi, kā ar pārdomāta parlamenta lēmuma - likuma - palīdzību var nodrošināt sabiedrības mērķtiecīgu attīstību un uzplaukumu," sacīja Kusiņš.

Kusiņš, runājot par tiesību aktu pirmslikumdošanas jeb "ex ante" novērtēšanu, atsaucās uz Eiropas Kopienu tiesu, kas atzina, ka slikts tiesību akts var novest pie tiesiskas nenoteiktības un tiesiskās drošības trūkuma. Viņš papildināja, ka "ex ante" ir ciešā mijiedarbībā ar "ex post" jeb pēclikumdošanas izvērtēšanu.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja, atklājot konferenci, norādīja, ka likumu izstrādātāji lielu uzmanību pašreiz pievērš likumu ietekmes sākotnējai izvērtēšanai, taču ne mazāk būtiski ir pēc likumu pieņemšanas vērtēt, cik efektīvi tie darbojas praksē.

Deputāte izteicās, ka likumam ir jāstrādā kā vienotam veselumam un tas nedrīkst pazaudēt domu, kāpēc likums tika pieņemts. Viņa norādīja, ka tāpēc ir ļoti svarīgi, lai būtu tāda institūcija, kas vērtētu un analizētu likuma darbību praksē.

Tikmēr Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka savā uzrunā atgādināja par Baltijas notariātu 20.gadadienu, paužot gandarījumu par to, ka notāru pieredze ir noderīga ne tikai viņu pašu darbā, bet arī valsts pārvaldes efektivizācijas nolūkos, šajā gadījumā parlamenta lēmumu ietekmes "ex post" novērtēšanā.

Source

LETA

Tags

Edgars Pastars Nīderlande Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form