Būvinspekcijas funkcijas tika nodotas dažādām citām institūcijām, tostarp pašvaldību būvvaldēm, viņš skaidroja.
"Jau 2008.gadā tika konstatēts, ka vairākas funkcijas dublējas," minēja Dombrovskis.
Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) vērsa uzmanību uz to, ka ne visas pašvaldības bija gatavas pildīt valdības lēmumu. Pēc Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava teiktā, Rīga ir gatava pildīt likuma prasības, taču viņš pieļāva, ka tolaik pašvaldības viedoklis nav lūgts.
Deputāti diskutēja arī par to, kurš rosināja likvidēt Valsts būvinspekciju. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jurijs Spiridonovs uzsvēra, ka lēmumus par institūciju likvidāciju pieņem Saeima, valdība to tikai ierosina. Esot grūti noliegt faktu, ka vecajā būvniecības regulējumā vienus un tos pašus objektus varēja apsekot inspektoru no divām organizācijām, darot vienu un to pašu. "Nebija nodalīts, ko dara viens, un ko - otrs," viņš skaidroja.
Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) vaicāja, vai, uzņemoties politisko atbildību un atkāpjoties no amata, Dombrovskis nav izvēlējies vieglāko ceļu un izvairījies no turpmākas atbildības un traģēdijas seku novēršanas.
Nevienā normatīvajā aktā nav politiskās atbildības definīcija, atzina Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka pēc traģēdijas uzskatījis, ka nepieciešama jauna valdība ar jaunu uzticības mandātu. Otrs apstāklis bijis stāvoklis koalīcijā - nav bijis pārliecības, vai valdība bez skaidra Saeimas vairākuma atbalsta spēs operatīvi reaģēt un pieņemt nepieciešamos lēmumus.
Komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL) aicināja Dombrovski precizēt, par ko tieši viņš uzņēmies atbildību -par Ekonomikas ministrijas slikto darbu vai ko citu. Demisionējot premjers uzņemas atbildību par visu Ministru kabineta darbu, apliecināja Dombrovskis.
Savukārt deputāts Mārtiņš Šics (LRA) vērsa uzmanību uz trūkumiem civilās aizsradzības sistēmā. Pēc viņa teiktā, atsevišķi pašvaldību vadītāji nav piedalījušies valdības sēdēs pēc Zolitūdes traģēdijas, savukārt Dombrovskis skaidroja, ka, piemēram, Rīgas pašvaldību pārstāvēja izpilddirektors Juris Radzevičs.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijas pirmie secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.
Līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
