Termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem no Krievijas, Kazahstānas, Ķīnas un citām valstīm ir ļoti iekārojama prece, jo dod iespēju viegli ceļot un apmesties uz dzīvi Eiropas Savienībā. Izrādās, organizācija "ST fondi" šo pieprasīto pakalpojumu var nodrošināt lētāk.
Šis fonds, lai formāli izpildītu valsts prasību termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, piedāvā klient pirkt dzīvokļus pa vairākiem, atlikušo to cenu(no nepieciešamajiem Latvijā ieguldāmajiem 100 000 latiem) mākslīgi uzaudzējot.
Piemēram, dzīvoklis Pļavniekos maksā 20 000 latu un dzīvoklis Mežciemā 30 000, kas ir tikai puse no nepieciešamās summas, kas jāiegulda Latvijā, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Tādā gadījumā Mežciema dzīvokļa cenu "uz papīra" pieaudzē līdz 40 000, bet Pļavnieku dzīvokļa cenu līdz 60 000, kas kopā veido nepieciešamos 100 000.
Tad dzīvokļu īpašniekiem "Rietumu bankā" jāatver konts un jāslēdz līgums, kurā noteikts, ka pēc dzīvokļu pārdošanas mākslīgi pieaudzēto summu viņš atskaitīs atpakaļ pircējiem, paturot reālo dzīvokļa vērtību.
Fonda darbiniece Elīna Miļutina paskaidro, ka "Rietumu banka" esot viena no nedaudzajām, caur kurām iespējams kārtot pārskaitījumus pēc ģenerālās pilnvaras uz nerezidenta vārda. "Ja ir atsūtīta nauda, turpat pie operatora jūs sēžat, viņa pārskaita, jūs uzreiz redzat. Operators saka - lūdzu, jūsu rēķinā ir tāda summa. Jūs uzreiz varat noņemt to viņas daļu, atdot viņai un viss."
Tādējādi, nopērkot dzīvokļus par fiktīvi sadārdzinātām cenām, pie uzturēšanās atļaujām var tikt daudz lētāk un to var izmantot daudz plašāks ārvalstnieku loks, nemaz neieguldot īpašuma pirkšanā prasītos 100 tūkstošus latu, vēsta "Nekā personīga".
Pēc starpnieces stāstītā, reizēm notiekot pat pa trim darījumiem dienā. Tiekot izpārdoti gan dzīvokļi Rīgas centrā, kur tos ļoti iecienījuši pirkt ķīnieši, gan arī mikrorajonos, kur vairāk dzīvokļus iegādājas Krievijas un Kazahstānas pilsoņi.
Paši gan te nedzīvojot un noprotams, ka uzturēšanās atļaujas galvenokārt vajadzīgas vieglākai ceļošanai vai dzīvošanai kādā citā Eiropas Savienības valstī. Tāpēc nopirktie dzīvokļi tiekot izīrēti vietējiem. Tas nozīmē, ka pretēji termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas aizstāvju apgalvotajam, nauda par to, protams, nepaliek Latvijas ekonomikā.
"Rietumu banka" komentārus nesniedz. Bet Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests un finanšu un kapitāla tirgus uzraugi apstiprina, ka šie ir gadījumi, par kuriem bankai bija pienākums ziņot. "Bankas pienākums ir vērtēt klienta darbību un spēt saskatīt iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai tās mēģinājumu."
"ST fondi" vada Tatjana Sokolova. Fondā no komentāriem kameras priekšā atsakās un arī darbiniece Miļutina, uzzinot, ka interesi par īpašumiem izrāda žurnālisti, paliek ļoti nerunīga.
Kā izrādās Elīna Miļutina, vēl vasarā kandidēja pašvaldību vēlēšanās no Vladimira Lindermana partijas "Par Dzimto Valodu!". Lindermans gan noliedz, ka Miļutina termiņuzturēšanās atļauju biznesu veiktu partijas uzdevumā.
Drošības policija (DP) Nekā Personīga apstiprināja, ka pētot aizdomīgos darījumus. "Šobrīd DP rīcībā esošā informācija liecina, ka Sokolova un "ST fondi", ir saistīti ar sešiem darījumiem, kuru rezultātā ārzemnieki iegādājušies kopumā 12 dzīvokļus un termiņuzturēšanās atļaujas ir izsniegtas 11 ārzemniekiem - Krievijas un Kazahstānas pilsoņiem," vēstulē raidījumam rakstījusi DP.
Ja tiekot konstatēts, ka persona neizpilda likumā noteiktos kritērijus, piešķirto atļauju var anulēt. Taču līdz šim neesot bijis konkrētu pierādījumu par krāpšanos ar patiesajām dzīvokļu pārdošanas cenām un neesot bijušas aizdomas, ka mākslīgā sadārdzinājuma procents varētu būt tik liels. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze atzīst, ka termiņuzturēšanās atļaujas šādu iemeslu dēļ ne reizi nav anulētas.
Lai blēžus vieglāk izķertu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē uzskata, ka nepieciešams termiņuzturēšanās atļauju tīkotājiem turpmāk aizliegt pirkt vairākus īpašumus, kuru summa kopā sastāda prasītos 100 tūkstošus.Tā reiz ierosināta, bet ideju nobremzējis Valsts prezidents Andris Bērziņš, to kopā ar citām Imigrācijas likuma izmaiņām nosūtīdams otrreizējai caurlūkošanai atpakaļ uz Saeimu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
