Intervijā Latvijas Televīzijai Lindermans sestdien pauda pārliecību, ka "nekāda konflikta nebūs". "Mūsu mērķis ir, lai sāktos dialogs," sacīja Lindermans, norādot, ka dialogs ir jau sācies, "sākās no histērijas un panikas, bet arī tas ir labāk par klusumu, kas bija 20 gadus".
Lindermans atzina, ka "mums pagaidām nekādu konkrētu plānu nākotnes akcijām nav, mēs tikai zinām, ka referendums nav beigas, bet ir tikai sākums". "Domāju, ka krievu iedzīvotāji turpinās savu cīņu par vienādām tiesībām, viss būs likuma robežās, bet cīņa turpināsies, bez šaubām," sacīja aktīvists.
Viņš atzina, ka "mēs domājam, varbūt mēs arī piedalīsimies parakstu vākšanā par grozījumiem likumā par pilsonību, par nulles variantu, bet jādomā, vai piedalīties vai nē".
Apkopotie rezultāti par aptuveni pusi no 1035 vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši aptuveni 19% vēlētāju, bet pret – aptuveni 81%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
CVK līdz pulksten 23:30 apkopoja datus par 534 no 135 iecirkņiem, un tie liecina, ka par krievu valodas statusu nobalsojuši 70 647 pilsoņu jeb 19,44%% no apkopotajām balsīm, bet pret – 291 784 jeb 80,3%.
Savukārt 927 biļeteni jeb 0,26% bija nederīgi.
Jau vēstīts, ka sestdien notikušajā tā dēvētajā valodas referendumā kopumā piedalījušies 70,37% jeb gandrīz 1,087 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, un, lai gan balsotāju aktivitātes rekords nav pārspēts, šajā referendumā piedalījies lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.