Foto: LETA

Referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu iniciators Vladimirs Lindermans cer uz 300 000 balsotāju "par" un sola cīņu turpināt ar jaunām akcijām.

Lindermans sacīja, ka valodas jautājums ir "ļoti ass" un to apliecinot arī augstā iedzīvotāju aktivitāte, - cilvēki sestdien balsojot gan par, gan pret. Viņam cilvēki arī ziņojot, ka liela aktivitāte sestdien vērojama arī Latgalē.

Esot skaidrs, ka "pret" būs vairāk un tas bijis skaidrs jau pašā sākumā, tomēr referenduma iniciatoru interesējot, lai krievvalodīgie beidzot apzinātos, cik viņu ir daudz, un Lindermans cer, ka sestdien "par" nobalsos līdz 300 000 cilvēki. Tad viņš uzskatītu, ka sākotnējie mērķi ir sasniegti.

Lindermans arī apliecināja, ka cīņa par vienādām tiesībām turpināsies. Par konkrētiem plāniem pagaidām runāt esot pāragri, tomēr skaidrs, ka referenduma dati "tiks rādīti Eiropai", jo, ja Daugavpilī puse būs nobalsojusi par krievu valodu kā otro valsts valodu, būs ļoti grūti paskaidrot, kāpēc krievu valodai šajā pilsētā nav nekāda statusa, norādīja aktīvists.

Viņš arī sola, ka cīņa līdz vienādu tiesību panākšanai tiks turpināta arī Latvijā, jo tikšot rīkotas demonstrācijas un citas aktivitātes.

Kā ziņots, vēlētāju aktivitāte sestdien notiekošajā referendumā joprojām ir augstāka nekā pērn notikušajā referendumā par Saeimas atlaišanu, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Sestdien uz referendumu jau atnācis gandrīz par 140 000 cilvēku vairāk nekā pērn vasarā notikušajā tautas nobalsošanā.

Sestdien līdz plkst.12 Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 414 867 jeb 26,85% balsotāju, savukārt pēdējā referendumā par parlamenta atlaišanu līdz plkst.12 bija piedalījušies aptuveni 275 000 pilsoņu jeb 18,53% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Šorīt durvis vēruši visi 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā un sākusies balsošana referendumā par krievu valodas statusu. Balsošana ilgs līdz plkst.22.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!