Viens no "valodas referenduma" organizētājiem, biedrības "Dzimtā valoda" līderis Vladimirs Lindermans ir vērsies tiesā ar prasību par goda un cieņas aizskaršanu pret Saiemas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) un "Latvijas Avīzi", portālam "Delfi" apstiprināja Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesā apstiprināja, ka šāda Lindermana prasība ir saņemta trešdien, un, ja lieta tiks ierosināta, tā būs civillieta.
Lindermans portālu "Delfi" informēja, ka prasībā lūdz piedzīt pa 5000 latiem no Āboltiņas un no "Latvijas Avīzes", kurā pērn publicēta spīkeres atbilde uz jautājumu par Lindermana iespēju iegūt Latvijas pilsonību.
Lindermanu aizskāruši šādi Āboltiņas vārdi pērn novembrī publicētajā rakstā: "Vladimirs Lindermans ar savu līdzšinējo darbību, kuras spilgtākais moments ir aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un mainīt valsts iekārtu, lojālu attieksmi pret Latvijas valsti nav demonstrējis."
"Šāda apsūdzība – aicinājums vardarbīgi gāzt valsts varu – man patiešām bija uzrādīta. Tomēr vēlāk prokuratūra šo apsūdzību atsauca, pat nerunājot par to, ka tiesa mani attaisnoja pilnībā. Tādā veidā spīkeres kundzes izteikumi ir tīrākā apmelošana," klāsta Lindermans.
Savukārt par "Latvijas Avīzi", kurā šis Āboltiņas apgalvojums publicēts, Lindermans skaidro, ka, "būdams pieklājīgs cilvēks, vispirms lūdzu redakcijai atsaukt publikāciju un par to atvainoties". "Redakcija atvainoties atteicās, tātad tiksimies tiesā," norāda aktīvists.
Lindermans arī klāsta, ka iemesls prasību sniegšanai pret sabiedrībā redzamām personām ir vēlme "apturēt apmelojumu straumi". "Politiķi, ierēdņi un latviešu mediju žurnālisti savā starpā sacenšas "Dzimtās valodas" līderu nomelnošanā un demonizēšanā," sūdzas Lindermans, kura nākamo prasību juristi jau gatavojot pret eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
Jau ziņots, ka šogad novembrī Rīgas apgabaltiesa plānojusi apelācijas kārtībā izskatīt Lindermana prasību pret valsti par viena lata morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu saistībā ar apsūdzību neatļautā sprāgstvielu glabāšanā. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pērn decembrī Lindermana prasību apmierināja un no Tieslietu ministrijas (TM) piedzina viena lata kompensāciju. TM spriedumu pārsūdzēja apgabaltiesā.
Rīgas apgabaltiesa 2009.gada septembrī atstāja spēkā negrozītu pirmās instances spriedumu, ar kuru Lindermans tika pilnībā attaisnots apsūdzībā par neatļautu sprāgstvielu glabāšanu.
Kā ziņots, sākotnēji Lindermanam tika inkriminētas trīs nozieguma epizodes, taču uz tiesu tika nosūtīta tikai lieta par vienu nozieguma epizodi. Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks toreiz skaidroja, ka krimināllieta pārējā daļā pret viņu izbeigta, taču prokuratūra izdalījusi jaunu kriminālprocesu pēc abiem iepriekšminētajiem likuma pantiem un nodevusi to tālākai izmeklēšanai Drosības policijai. Tas nozīmē, ka prokuratūrai trūka materiālu Lindermana vainas pierādīšanai par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vienai epizodei, kas saistīta ar ieroču nelikumīgu glabāšanu, taču, tā kā pats fakts ir noticis, tas jāturpina izmeklēt, klāstīja prokuratūra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
