LIZDA aicina ebreju kopienai paredzētos 40 miljonus eiro novirzīt šodienas vajadzībām
Foto: DELFI

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina ebreju kopienai paredzētos 40 miljonus eiro novirzīt šodienas vajadzībām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 8. decembrī, turpināja izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Komisijas sēde noritēja attālināti vietnē "Zoom" un šīs vietnes iekšējā sarakstē LIZDA vadītāja Inga Vanaga publiskoja arodbiedrības viedokli par likumprojektu kopumā, aicinot to vispār nevirzīt tālāk.

"Tā ir politiskā izšķiršanās, politiskās prioritātes situācijā, kad valstī nevaram samaksāt par darbu ārkārtas situācijā pedagogiem par paaugstinātu darba slodzi, paaugstinātiem darba riskiem. Piešķirti 2,9 miljoni eiro daļai pedagogu par Covid-19 testu koordinēšanu, bet nav neviens eiro piešķirts pat ne pirmsskolas, ne speciālās izglītības iestāžu darbiniekiem, kuri klātienē strādā visu laiku," pauda Vanaga.

Tāpat LIZDA vadītāja norādīja, ka nevar atrast dažus miljonus eiro 2021. gadā, lai ģimenes ārstiem būtu iespēja piesaistīt speciālistus balstvakcīnas pret Covid-19 veikšanai, kā arī veicināt pirmās vakcīnas saņemšanu.

"Un šodien jūs atļaujaties vispār diskutēt par 47 miljoniem eiro [likums paredz no valsts budžeta ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonus eiro, - red.] kā labās gribas apliecinājumu. LIZDA nevēlas nevienu pretnostatīt, bet kā [deputāta Jāņa] Dombravas kungs norādīja, tad labajai gribai jābūt pret visiem. Ja nauda ir tik, cik ir, tad LIZDA aicina, ka labajai gribai jābūt lielākai pret šodien un rītdien Latvijā dzīvojošajiem, strādājošajiem," norādīja Vanaga.

Saeimas komisija uz likumprojekta otro lasījumu saņēma virkni priekšlikumu, kas paredzēja mainīt likumprojekta nosaukumu, lai atbalsts attiektos arī uz citām etniskajām grupām un finansējums būtu izlietojams galvenokārt šo kopienu īpašumu uzturēšanai, atmiņas institūciju darbībai un kultūras pasākumiem.

Nacionālā apvienība (NA) rosināja likumprojekta nosaukumā un visā tekstā aizvietot vārdu salikumu "ebreju kopiena" ar vārdu salikumu "totalitāro režīmu upuri". Deputāts Jānis Dombrava (NA) stāstīja, ka, vērtējot padomju savienības noziegumus, Latvija ir centusies nodrošināt vēsturisko taisnīgumu neatkarīgi no etniskās piederības, tāpēc NA piedāvāja paplašināt likumprojekta tvērumu, proti, paredzot izmaksāt atlīdzību visiem totalitāro režīmu upuriem. Dombrava piebilda, ka ar šiem upuriem ir saprotamas trīs tautības – ebreji, romi un latvieši.

Arī opozīcijas deputāts Ralfs Nemiro (Neatkarīgie) rosināja mainīt likumprojekta nosaukumu uz "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas kopienām likums", regulējuma mērķī uzsverot, ka "Otrā pasaules kara un okupācijas laikā represijas piedzīvoja arī citas Latvijas kopienas". Nemiro priekšlikums paredzēja novirzīt līdzekļus Latvijas ebreju, poļu, romu, baltkrievu, vācu un latviešu kopienām.

Savukārt opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) rosināja mainīt likumprojekta nosaukumu uz "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai un biedrībai "Latvijas Mazpulki" likums". Valainis rosināja ar likumu paredzēt atlīdzību tostarp biedrībai "Latvijas Mazpulki", lai kompensētu biedrībai radītos zaudējumus un nacionalizētos īpašumus padomju okupācijas dēļ.

Visi minētie priekšlikumi tika noraidīti. Komisija trešdien nepaspēja izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus, tāpēc tā darbu pie likumprojekta turpinās nākamajās sēdēs.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, ir 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940. gada 16. jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz konkrēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī.

Likumprojektā rosināts kompensēt zaudētos īpašumus Aizputē, Bauskā, Cēsīs, Dagdā, Daugavpilī, Gostiņos, Grobiņā, Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kandavā, Krāslavā, Krustpilī, Rīgā, Sabilē, Saldū, Talsos, Tukumā, Varakļānos, Ventspilī, Viļānos un Subatē.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023. gada 1. janvāra līdz 2032.gada 31. decembrim. Saskaņā ar likumprojektu, atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā "Līdzekļi nodibinājumam 'Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds'" un plānots izmaksāt pa vienādām daļām desmit gadu laikā, izmaksājot to katru gadu. Fondam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiek glabāti Valsts kasē.

Lai likums stātos spēkā, tas Saeimā jāizskata trijos lasījumos.

Jautājums par ebreju īpašumu restitūciju Saeimā ir diskutēts jau vairāk nekā 14 gadus. Intervijā pirms prezidenta vēlēšanām Egils Levits norādīja, ka nav mainījis savu pozīciju šajā jautājumā. Proti, viņš aizvien ir pret īpašumu atdošanu ebrejiem.

"Delfi" jau rakstīja, ka 2016. gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Jānis Dombrava LIZDA Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form