Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atklātā vēstulē aicina Saeimas deputātus rast iespēju konstruktīvām diskusijām starp profesionāļiem, lai šī mācību gada noslēgumā izvērtētu jaunā kompetencēs balstītā latviešu valodas un literatūras mācību satura īstenošanas gaitu, saturu un pilnveidotu mācību līdzekļus, dokumentus un normatīvos aktus atbilstoši diskusijās gūtajiem secinājumiem.
LIZDA saņēmusi sūdzības no pedagogiem, kuri pauž sašutumu, ka jaunajā kompetencēs balstītajā mācību saturā latviešu valodai un literatūrai atvēlētais mācību stundu skaits ir nepietiekams pilnvērtīgai valodas un literatūras apguvei. Pedagogi akcentē, ka tādējādi tiek apdraudēta vispusīgas un patstāvīgi spriest spējīgas personības un latviešu valodas attīstība. Skolotāji arī pauž neizpratni par atsevišķu mācību līdzekļu un grāmatu neatbilstošo kvalitāti.
Literatūras un latviešu valodas mācīšanai vidusskolā valsts standartā ir noteiktas 420 stundas trijos mācību gados - divas stundas nedēļā. Pedagogi uzskata, ka valoda jaunajā pieejā netiek mācīta kā sistēma, bet gan atsevišķi elementi ārpus konteksta, galvenais uzsvars tiek likts uz tekstu, taču nepieciešams sistēmisks skatījums un pieeja.
Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst pasaules un latviešu literatūras klasikas darbi, viņiem jāiegūst priekšstats par literatūru kā par mākslu, kas veidojusies noteiktā kultūras laikmetā un kontekstā. Skolotājam jārada skolēnā interese par jaunāko literatūru, sapratne, ka lasīt labu literatūru nozīmē piedalīties jēgpilnā sarunā par sev būtisko.
Lai spētu uztvert un saprast literatūru kā mākslas valodu, ir nepieciešamas teorētiskās zināšanas, kas jaunajā mācību saturā iztrūkst. Literatūra ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, atgādina LIZDA.
Skolotāji pauž neizpratni par atsevišķu mācību līdzekļu un grāmatu neatbilstošo kvalitāti. Pedagogi min, ka mācību grāmatu izstrādes process notika ļoti lielā steigā un netika ņemti vērā būtiski recenzentu iebildumi.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka šī problēma attiecas ne tikai uz praktisko kompetencēs balstīta satura īstenošanu, bet arī uz nacionālās identitātes jautājumu.
"Jauno saturu īsteno no šī mācību gada rudens, tāpēc būtiski runāt par konstatētajām problēmām un operatīvi meklēt risinājumus, jo latviešu valoda un literatūra ir mūsu bagātība, vērtība un valsts simbols," viņa sacīja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
