Foto: LETA
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sašutumu izraisījušās skolu pārbaudes nav īpaša rīkojuma sekas vai kāds jauninājums, jo notiek ik gadu, bet šogad Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) īpašu uzmanību pievērsīs Latvijas vēstures mācīšanai, jo no šā mācību gada tas ir atsevišķs priekšmets un dienests vēlas pārliecināties, cik gatavas skolas ir tā pasniegšanai.

IKVD ikgadējās plānotajās pārbaudēs skolās šogad īpašu uzmanību pievērsīs Latvijas vēstures mācīšanai, jo tas ir jauns priekšmets, portālu "Delfi" informēja IKVD preses pārstāvis Jānis Mergups – Kutraitis.

Viņš pastāstīja, ka pārbaudes, par kurām sašutumu trešdien pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), jau sen paredzētas IKVD gada plānā un ir saskaņotas ar Izglītības un zinātnes ministriju. LIZDA apgalvojumu, ka pārbaudes iniciējusi Nacionālās drošības padome, Mergups – Kurtaitis atzina par "muļķībām".

Arī arodbiedrības pārstāvis Edgars Grigorjevs portālam "Delfi" atzina, ka šī informācija izrādījusies nepatiesa, par ko arodbiedrība trešdien pārliecinājusies Saeimas Izglītibas, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Viņš skaidroja, ka LIZDA padomes sēdē 13.septembrī jautājums par šo pārbaužu pamatotību tika uzdots Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniecei Ingai Štālei, kura atbildēja: "Tā ir ierobežotas pieejamības informācija, kuru nedz Stankeviča kungs, nedz es nedrīkstam paust. Tas nav ministrijas uzdevums pēc kura IKVD pārbauda Latvijas vēstures un latviešu valodas apguvi skolās. Šis uzdevums ir nācis pavisam no citas vietas." Uz jautājumu, vai rīkojums nācis no Prezidenta pils, Štāle atbildējusi apstiprinoši.

Tomēr pēc komunikācijas ar Valsts prezidenta kanceleju LIZDA atsauc iepriekš pausto informāciju, ka pārbaudes uzsāktas pēc Nacionālās drošības padomes rīkojuma.

Tomēr jautājums par IKVD uzsākto pārbaužu ierosinātāju un pamatotību aizvien nav skaidrs, norāda Grigorjevs.

Mergups – Kurtaitis portālam "Delfi" uzsvēra, ka IKVD pārbaužu mērķis ir "salīdzināt, kā skolotāju sagatavotie mācību priekšmetu tematiskie plānojumi atbilst valsts standartam un normatīvo aktu prasībām". Dienesta pārstāvis skaidroja, ka par plānojumiem atbildīgi ir paši skolotāji, tomēr dienesta inspektoriem ir tiesības prasīt tos uzrādīt. Inspektori apmeklēšot arī mācību stundas, un šo uzraudzības pasākumu mērķis ir pārliecināties, kā skolas ir gatavas Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta pasniegšanai.

Savukārt LIZDA trešdien izplatītā paziņojumā pieprasīja IKVD "pārtraukt nekorektas pārbaudes, kurās skolotājiem liek uzrādīt mācību priekšmetu tematiskos plānojumus". Arodbiedrība uzskata, ka "mācību priekšmeta tematiskais plānojums ir skolotāja individuālais darba dokuments, kas apliecina pedagoga radošos brīvību un kuram spēkā esošajos valsts normatīvajos aktos nav noteikta normatīvā regulācija". "Līdz ar to nav pamatotas skolu darbības vērtētāju izvirzītās prasības šī darba dokumenta saturam vai formai un nebūtu pieļaujams tematiskos plānojumus izmantot plānotā vai notikušā mācību procesa kontrolei," pauž LIZDA.

Arodbiedrība uzsver - visām novērtēšanas formām, kurās ir iesaistīti skolēni, skolotāji un skolas, jābūt saprotamām un saskaņotām ar skolotājiem un izglītības organizācijām. Galvenais princips, kas ir jāizmanto visās novērtēšanas formās, ieskaitot skolotāju darba novērtēšanu, ir pašvērtējums. Skolotāju pārbaudei un novērtēšanai ir jābalstās uz uzticēšanos un aktīvu pārbaudāmo līdzdalību, norāda LIZDA.

Jau vēstīts, ka sākot ar šo mācību gadu Latvijas vēsturi skolās pasniedz kā atsevišķu priekšmetu. To apgūs jau 6.klašu audzēkņi paralēli pasaules vēsturei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!