LIZDA iebilst pret plānotajām izmaiņām Augstskolu likumā
Foto: DELFI

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies pie Saeimas un nozaru asociācijām, lai akcentētu vairākus savus iebildumus par plānotajām izmaiņām, tostarp pret kvantitatīvā kritērija - 4000 studējošo - attiecināšanu uz zinātņu universitātēm, informēja LIZDA.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komentējot ierosmes Augstskolu likuma grozījumiem uz trešo lasījumu Saeimā, LIZDA izsaka pateicību Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par ieguldīto darbu, tomēr uzskata, ka diskusiju rezultātā pilnā mērā netika ņemti vērā sociālo un sadarbības partneru iebildumi saistībā ar vairākiem aspektiem.

LIZDA neatbalsta tos likumprojekta grozījumus, kas ietver kvantitatīvo kritēriju - 4000 studējošie -, saglabāšanu zinātņu universitātēm. Kā skaidroja arodbiedrībā, likumprojekta izskatīšanas gaitā tā vairākkārtīgi vērsa uzmanību, ka gan lietišķo zinātņu augstskolu, gan universitāšu statusa kritērijiem jābūt balstītiem uz kvalitatīviem, nevis kvantitatīviem rādītājiem.

"Nav pamatojuma, kāpēc tieši 4000 ir studentu skaita kritērijs universitāšu tipa iedalījumā. Jāņem vērā iedzīvotāju, īpaši jauniešu, skaita samazinājums reģionos. Minētais kvantitatīvais kritērijs ir nepamatots, un var tikt interpretēts kā apzināta rīcība apgrūtinājuma radīšanā tagadējo reģionālo universitāšu pastāvēšanā," pauda arodbiedrībā.

LIZDA piebilda, ka ir tikai likumsakarīgi, ka reģionālajās universitātēs ir mazāks studējošo skaits, un tas nedrīkst kļūt par kritēriju universitātes nosaukuma atņemšanai. Janvāra beigās, 29. janvārī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti nobalsoja, ka priekšlikums par kvantitatīvo kritēriju – 1000 studējošo – lietišķo zinātņu augstskolās, netiek atbalstīts. Līdz ar to, būtu tikai loģiski, ka arī universitāšu statusam nav nepieciešams konkrēts studējošo skaita kritērijs, norādīja arodbiedrībā.

LIZDA neatbalsta arī koledžu statusa pazemināšanu no augstākās izglītības iestādes uz profesionālās vidējās izglītības iestādi. Atbalstot Latvijas Koledžu asociāciju, LIZDA izsaka nožēlu, ka Saeimas Izglītības komisija, izskatot Augstskolu likuma grozījumus otrajam lasījumam, neesot vēlējusies iedziļināties un izprast koledžu lomu un vietu augstākās izglītības sistēmā, apdraudot koledžu turpmāko sekmīgo darbu Latvijā.

"Koledžu institucionālās darbības regulējums profesionālās izglītības sistēmā, kā to paredz Saeimas komisijas atbalstītā likumprojekta pārejas noteikumi, nevis stiprinās koledžas, bet nepamatoti sašķels līdz šim vienoto augstākās izglītības telpu Latvijā, mazinot koledžu lomu un prestižu, kā arī kvalitāti Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras piektā līmeņa speciālistu sagatavošanā un nepamatoti veicinās tehnikumu darbības un uzdevumu dublēšanu koledžās," uzsvēra arodbiedrībā.

Tāpat pēc ilgstošām Augstskolu likuma grozījumu diskusijām LIZDA joprojām neesot skaidrs, kāda būs universitāšu un augstskolu padomju, kuru sastāvā būs ārējās ieinteresētās puses, atbildība. LIZDA vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā valsts finansējuma ierobežojuma apstākļos, kad akadēmiskā personāla darbs ilgstoši netiek pietiekoši atalgots, universitātes, un it īpaši mazākas lietišķo zinātņu augstskolas, nevar uzņemties finansiālas saistības, veidojot padomes institūciju un piešķirot padomes locekļiem atalgojumu.

Savukārt sagaidīt, ka padomes locekļi būs motivēti strādāt atbildīgi un ieinteresēti bez atalgojuma, LIZDA skatījumā ir bezatbildīgi. LIZDA rosināja dot iespēju pašām universitātēm un augstskolām autonomi lemt par padomes izveidi. Pašlaik noteiktās padomes funkcijas, pienākumi un atbildība ir pārāk plaši, praksē būs grūti atdalīt padomes kā lēmējvaras un rektora kā izpildvaras funkcijas. LIZDA rosina Saeimu atkārtoti skatīt universitāšu un augstskolu padomju atbildību.

LIZDA uzskata, ka vērienīgo augstskolu likuma grozījumu un reformu kontekstā nepieciešamas palielināt valsts finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Reformas ilgtermiņā nebūšot iespējams kompensēt ar Eiropas Savienības finansējumu, un valsts finansējums reformu ieviešanai būtu loģisks, pārdomāts ilgtermiņa risinājums. Kā norādīja arodbiedrībā, reformu projekts nesniedz pietiekoši korektu informāciju par finanšu resursu sadalījumu. Nepieciešami detalizētāki aprēķini par finansiālo ietekmi un atbilstošs finanšu resursu nodrošināšanas plāns.

LIZDA vērš uzmanību, ka augstskolu tipoloģijas maiņa ietekmēs valsts finansējuma piešķiršanu augstākās izglītības iestādēm, kas, savukārt, var apdraudēt jau tā nepietiekamo darba samaksu akadēmiskajam personālam un zinātniekiem.

Vienlaikus LIZDA uzskata, ka trīs gadu pārejas periods, un padomju ieviešanai tāds vispār nav norādīts, ir pārāk īss laiks, lai universitātes un augstskolas sagatavotu nepieciešamās izmaiņas iekšējos normatīvajos dokumentos, un spētu pārkārtoties atbilstoši jaunajiem nosacījumiem. LIZDA iesaka piecu gadu pārejas periodu, tādējādi, būtu iespējams izmantot augstskolu institucionālās akreditācijas un zinātnes vērtējuma rezultātus.

"Augstākās izglītības iestādēm nozīmīgu reformu ieviešana ir jāveic pakāpeniski un pārdomāti, ar skatu ilgtermiņā. Tādēļ nepieciešams diskutēt, uzklausot visas ieinteresētās puses, tā skaitā sociālos partnerus, lai panāktu vienotāku visu iesaistīto pušu kompromisu un spētu nonākt līdz kvalitatīvam risinājumam augstākās izglītības pilnveidei," pauda arodbiedrībā.

Jau ziņots, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) pauda gandarījumu par paveikto darbu, uzsverot, ka komisija ir paveikusi milzīgu darbu, un, viņaprāt, tas ir paraugs, kā komisijai jāstrādā. Politiķa skatījumā, sēdēs tika uzklausītas visas puses – opozīcija, koalīcija, sociālie partneri un nozare, lai kopīgi atrastu labāko risinājumu.

Kopumā parlamentārieši divās dienās izskatīja 374 priekšlikumus. Lielākās debates Augstskolu likuma grozījumos izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm un augstskolās ieviešamajām padomēm.

Šajā lasījumā deputāti vēl nelēma par Augstākās izglītības padomi (AIP) un koledžām, jo AIP likvidāciju komisija pašlaik nav atbalstījusi, uzdodot IZM līdz augusta beigām sagatavot jaunu regulējumu. Savukārt koledžu regulējuma pārcelšanu uz Profesionālās izglītības likumu, komisija konceptuāli atbalstīja, uzdodot IZM līdz augusta beigām iesniegt attiecīgos grozījumus Augstskolu likumā, kā arī pārejas noteikumos ar koledžu darbību saistītos likumprojektos.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstākā izglītība IZM Arvils Ašeradens Eiropas Savienība LIZDA Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form