LIZDA ir kā lamuvārds. Būtu streikojušas attieksmes dēļ

Skolotāja Dana Ukasa streikot bija nolēmusi pati. Viņu nemudināja skolas vadība, Dana nav arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA). "Tas jau kļuvis kā lamuvārds. Retais man zināmais cilvēks tajā ir. Nespēja neko panākt ar sarunām, tāpēc jāstreiko. Jaunieši nav vainīgi, taču algu jautājums vilcies ilgi," pirms streika atcelšanas teica Ukasa, kura Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā māca angļu valodu. Streikot grasījās arī Liene Cērpa no Rīgas Juglas vidusskolas. Liene nav LIZDA biedre, bet vēlējās solidarizēties. "Ilgstošās valdības attieksmes dēļ, kas nevairo skolotāju prestižu," saka vidusskolas matemātikas skolotāja.

Nav tā, ka Dana un Liene prasītu lielāku algu. Viņas neapmierina tas, ka nepietiekami novērtēts ir laiks, ko skolotājs pavada, gatavojot jauno kompetenču saturu, kā paredz "Skola 2030". Atnākot mājās no skolas, jāsēžas pie galda – sākas otrs darba cēliens. Abas ir vienisprātis, ka skolotāja profesija Latvijas sabiedrībā ir nenovērtēta.

Gaidīt bezgalīgi?

Streika laikā Dana, visticamāk, pieskatītu savu bērndārznieku, jo streikotu pirmsskolas darbinieki. Ilgāk par divām nedēļām mājās gan palikt nevarētu, jo nevar to atļauties finansiāli. Skolotāju atalgojums ir atšķirīgs, to aprēķina pēc īpašas punktu sistēmas – "cietā" alga plus punkti par kontaktstundu skaitu, par audzināmo klasi, darbu labošanu. Dana pērn strādāja 0,6 slodzes un saņēma ap