Pēc viņas paustā, ceturtdienas kompromisi ir labvēlīgāki daudzām pedagogu grupām, taču "LIZDA bija divas prasības".
"Viena no prasībām ir ļoti būtiska, kurai ir jādod signāls nozarē strādājošajiem – kas viņus sagaida. Tā ir Izglītības likuma normas izpilde valdības pašas apstiprinātajā dokumentā, kas ir par algas kāpuma principiem," sacīja Vanaga, piebilstot, ka patlaban viena no prasībām netiek nekādā apmērā pildīta pret lielāko daļu pedagogu.
Līdz ar to piektdien valdības pārstāvji tikšot informēti par LIZDA "sarkanajām līnijām" – prasību par konkrētu grafiku nākamajam periodam, interešu izglītības pedagogu iekļaušanu un pirmsskolas pedagogu darba slodzes sabalansēšanu no nākamā gada septembra.
"Nākamā valdība varēs par daudz ko lemt, bet šai valdībai neviens neliedz pieņemt lēmumu, kurā viņi norāda, ka, izstrādājot budžetu, ir jāņem vērā spēkā esošs likums un pašas valdības lemtais. Tātad šeit ir runa, vai šī valdība uzskata, ka nākamajiem politikas veidotājiem būtu jābūt saistošiem spēkā esošiem likumiem Latvijā," raidījumā izteicās arodbiedrības vadītāja.
Vanaga portālam "Delfi" sacīja, ka šī ir nozares līmeņa cīņa par to, lai Latvijā politiķi atbildētu par spēkā esošo normatīvo aktu laicīgu izpildi, pašas valdības lemto, kā arī dažādu politikas plānošanas dokumentu un priekšvēlēšanu solījumu realizēšanu.
"Gadiem tas ir tā veidojies, ka var pieņemt dažādus dokumentus, rezolūcijas – mums ir likumi un Ministru kabineta noteikumi, kam mēs tērējam ļoti daudz laika, lai tie tiktu izstrādāti, arī panākot dažādus kompromisus ,– bet liela daļa no tiem ir, es atvainojos, papīra vērti," skaidroja arodbiedrības vadītāja, vaicājot, kādēļ tas vispār tiek darīts, jo "pēc būtības, ja mēs lemjam, un ir šie normatīvie akti, tad tie ir arī jāpilda".
Viņa norādīja, ka šis streika priekšvakars ir arī par to, lai tā būtu mācība visām iesaistītajām pusēm, ka valstī ir jābūt tiesiskumam, nevis tiesiskajam nihilismam. Tāpat situācijai būtu jākalpo kā atgādinājumam, ka "problēmas ir jārisina laicīgi, kad par tām nāk un pārliecina, nevis jāignorē gadiem", novedot pie tā, ka ir jāizmanto galējās metodes.
"Tas nav patīkami. Protams, cieš ļoti liela sabiedrības daļa, bet mēs no LIZDA aicinām sabiedrību saprast, ka nevienai profesionālajai grupai, nevienam sabiedrības pārstāvim nav jāsamierinās ar to, ka politiķu bezdarbība ilgst gadu gadiem. Šis ir politiskās bezatbildības rezultāts – streika priekšvakars nozarē," izteicās Vanaga.
Izsakoties plašāk par arodbiedrības "sarkanajām līnijām", tās vadītāja pauda, ka šai valdībai ir jāpieņem lēmums par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādi un tam ir jābūt kā prioritāram jautājumam nākama gada un vidējā termiņa budžetā, ko pieņems nākamā Saeima.
Tāpat arodbiedrība prasa valdības risinājumā iekļaut interešu izglītības pedagogus, jo "viņi tieši ir tie, kuri tagad strādā ar bērniem, lai viņus gatavotu Dziesmu un deju svētkiem. Viņi iegulda ļoti daudz laika nacionālās kultūras tradīciju uzturēšanā, kas praktiski ir patriotiskā audzināšana, un viņi tagad kā vienīgā grupa tiek visvairāk diskriminēti".
Vienlaikus arodbiedrības vadītāja uzsver pirmsskolas pedagogu gadījumā "gadiem ilgstošo nevienlīdzību", norādot, ka viņu darba slodze ir visnesamērīgākā. Līdz ar to LIZDA prasa spert "kaut vai šo pirmo soli, kaut noteiktā mazākā apmērā sabalnsēt šo slodzi". Arodbiedrības ieskatā, tas ir arī attieksmes jautājums, raugoties uz pirmsskolas pedagogiem, kuri "jau četrus gadus īsteno jauno saturu un kuriem nevienu stundu tā arī nepielika klāt, lai viņi šo darbu darītu pilnvērtīgi".
"Politiķiem ir jāsaprot, ka ne viss ir izmērāms naudā. Pedagogu saimē tā nav mazsvarīga, bet mums ir būtiska arī šī attieksmes maiņa nākotnē un turpmākajā izglītības jautājumu risināšanā. Šī cīņa ir arī par to, ka vienreiz par visām reizēm ir jāmainās attieksmei no nacionālā līmeņa politiķiem," izteicās Vanaga.
Kā ziņots, arī ceturtdien, 15. septembrī, pēc valdības pārstāvju un LIZDA kārtējās tikšanās trūka skaidrības par gaidāmo pedagogu streiku, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības piedāvājumu pedagogu algu celšanai vērtēja kā vēsturisku un premjers cerēja uz arodbiedrības padomes saprātīgu lēmumu.
Valdības un LIZDA pārstāvji šonedēļ tikušies trīs reizes, lai meklētu risinājumus pedagogu prasībām. Līdzīgi kā trešdien arī šodien valdības pārstāvji piedāvāja LIZDA risinājumu pedagogu algu celšanai, bet arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pauda, ka pēc sarunām ar valdības pārstāvjiem viņai nav LIZDA mandāta nākt klajā ar konkrētiem paziņojumiem par streiku. Trešdien vēlu vakarā LIZDA pavēstīja, ka pedagogi tomēr streikos.
Šodien pušu tikšanās laikā pedagogiem tika piedāvāts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais otrs piedāvājums celt pedagogiem algas par 11-12%, šim mērķim no valsts budžeta novirzot 56,5 miljonus eiro, bet no pašvaldību budžetiem – 12 miljonus eiro.
Prese konferencē pēc tikšanās ar LIZDA Ministru prezidents ar uzrunu vērsās pie pedagogiem, norādot, ka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) arodbiedrībai piedāvāja pedagogu vajadzībām, novirzīt 56,5 miljonus eiro. Sākotnēji šo summu piedāvāja novirzīt skolu pedagogiem, bet LIZDA tam iebilda, savukārt šodien IZM piedāvāja citu priekšlikumu, kas attiektos uz visiem pedagogiem.
Arī Muižniece pauda cerību, ka pirmdien skolēni varēs doties uz skolu. Viņa secināja, ka visskumjāk būtu, ja puses nenonāktu pie kompromisa, sevišķi situācijā, kad jau iezīmētajiem 45 miljoniem eiro valdība papildus piedāvā 56,5 miljonus eiro.
Viņa brīdināja, ka, neatrisinot šo situāciju šīs valdības laikā, pastāv iespēja, ka nākamajam Ministru kabinetam būs citas prioritātes, nevis pedagogu alga.
Savukārt Vanaga norādīja, ka viņa valdības piedāvājumā saskata pozitīvas tendences, jo tajā iekļauts algas pieaugums lielākajai daļai pedagogu, izņemot interešu izglītības pedagogus.
Tajā pašā laikā Vanaga norādīja, ka valdības piedāvājums neskar vairāk nekā 12 000 pedagogu svarīgu jautājumu – slodzes sabalansēšana.
Tāpat viņa pauda sarūgtinājumu, ka nav panākts nekāds kompromiss jautājumā par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku. "Mums ir nepieciešamas garantijas. Nekas vairāk – tikai vēstījums un apņemšanās," sacīja Vanaga.
Plānots, ka LIZDA un valdības pārstāvji sarunas turpinās piektdien pēcpusdienā.
Jau ziņots, ka arodbiedrība lēmusi 19. septembrī sākt pedagogu streiku.
