Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lēmumu par streiku ir gatava atcelt tikai tad, kad grozījumi pedagogu minimālās algas celšanai tiks pieņemti, uzsvēra arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vanaga norādīja, ka dokumenta projekta iesniegšana nenozīmē, ka atalgojuma palielināšana ir garantēta. LIZDA bažīgu darot arī tas, ka patlaban grozījumi pedagogu minimālās algas celšanai tiek virzīti kopā ar prasībām kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.
Vanaga sacīja, ka rosinās šos grozījumus skatīt atsevišķi, jo grozījumu virzīšana kopā esot nekorekta, turklāt neesot izslēgts, ka sarunas par grozījumiem, kas skar skolu tīkla optimizāciju, varētu ieilgt. LIZDA vadītāja norādīja, - tas nozīmē, ka pedagogi vēl ilgāku laiku būs neziņā.
Pēc Vanagas paustā, skolu tīkla sakārtošana ir nepieciešama, bet būtībā tā paredz attiecību kārtošanu starp nacionāla līmeņa politikas veidotājiem un pašvaldību līmeni. "Tagad šo izmantot attiecību skaidrošanai starp divu līmeņu politikas veidotājiem ir nekorekti, jo pedagogs kļūs par ķīlnieku. Tāpēc ir skaidrs, ka mēs neko neatcelsim un padomes lēmumus nemainīsim, kamēr grozījumi netiks pieņemti," sacīja LIZDA vadītāja.
Kā ziņots, pedagogu darba samaksu reglamentējošos noteikumus Ministru kabinets plāno grozīt līdz jūnija beigām. Tas nozīmē, ka LIZDA prasība par pedagogu minimālās algas celšanu tiks pildīta nevis, kā sākotnēji tika solīts, proti, maijā, bet gan mēnesi vēlāk.
Šodien atkārtoti atgriežoties pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā informatīvā ziņojuma par skolu tīkla sakārtošanu, valdība atbalstīja ministrijas piedāvāto kalendāro grafiku vairāku tiesību aktu grozījumiem.
Līdz jūnija beigām valdība apņēmusies izskatīt vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka pedagogu darba samaksas minimālo apmēru un tās piešķiršanas kārtību. Draudot ar streiku, LIZDA pieprasīja valdībai pildīt iepriekš noteiktās saistības, secīgi paaugstinot pedagogu minimālo algu par likmi. Tuvākais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika posms ir šī gada 1.septembris, minimālajai algai par likmi kāpjot par 40 eiro un sasniedzot 750 eiro.
Valdība šodien lēma, ka virknes normatīvo aktu grozījumi plānoti arī turpmāk, taču ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas norisi līdz 2021.gada 31.augustam.
Līdz vasaras beigām ministrija plāno valdībā iesniegt grozījumus par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem. Savukārt līdz septembra beigām IZM apņēmusies valdībai iesniegt informatīvo ziņojumu par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, tai skaitā pilnveidojot kvalitātes kritērijus vispārējā vidējā izglītībā.
Kontekstā ar skolu tīkla sakārtošanu un citām izglītības nozarē sāktajām reformām valdība lēma, ka IZM līdz šī gada jūnija beigām izskatīšanai Ministru kabinetā jāiesniedz arī noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem. Līdz gada beigām valdībai būtu jāskata arī deleģējums Izglītības likumā, kas ļautu noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē.
Tāpat līdz decembra beigām valdībai būs jālemj par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
Kā ziņots, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā pieņēma zināšanai IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu.
Piedāvājot skolu tīkla sakārtošanas modeļus, IZM ņēma vērā vairākus kritērijus - teritoriālo, kvantitatīvos, nosakot minimālo skolēnu skaitu klasē, kā arī kvalitatīvos, domājot par līdzvērtīgas izglītības iespējām neatkarīgi no iestādes atrašanās vietas.
Skolu tīkla sakārtošanai IZM izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus.
