"Eksperti un pilotprojektā iesaistītie pedagogi jau vairākkārt ir pauduši viedokli, ka tieši otrādi - ir jāpārskata darba slodzei atbilstošie jaunie papildu pienākumi un jāpalielina tiem atbilstošais laika patēriņš," teikts arodbiedrības vēstulē.
Arodbiedrība vaicā izglītības ministrei, vai viņa pirmsskolas izglītības pedagogu darbu vērtē kā mazāk darbietilpīgu un mazāk nozīmīgu salīdzinājumā ar pedagogu darbu citās izglītības pakāpēs.
Tāpat arodbiedrība lūdz Šuplinskai pamatot, kāpēc ministre uzskata, ka pirmsskolas pedagogam, gatavojoties nodarbībām bērnudārzā, ir nepieciešams mazāks patērētais laiks, kā arī, vai ministre uzskata, ka pirmsskolas pedagogam ir nepieciešama zemāka profesionālā kompetence kā citās izglītības pakāpēs strādājošajiem pedagogiem.
LIZDA vēstulē uzsver, ka pirmsskolas pedagogiem ir ļoti būtiska loma bērnu sociālo un mācīšanās prasmju veidošanā, speciālo mācīšanās vajadzību agrīnā apzināšanā un intervencē, kā arī bērnu veiksmīgai sagatavošanai turpmākajiem izglītības posmiem.
Pedagogi norāda, ka starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti vairākos ikgadējos izglītības pārskatos "Education at a Glance" norādījuši, ka iegūtās zināšanas bērnam līdz septiņu gadu vecumam ir būtiskākās bērna turpmākajā attīstībā. Pēc viņu teiktā, pārskatos akcentēts, ka Latvijā nepieciešams veidot stratēģisku pieeju, lai uzlabotu pirmsskolas pedagogu darba kvalitāti un motivāciju.
Arodbiedrība uzskata, ka daudz būtiskāk izglītības procesa kvalitātes celšanai ir nodrošināt esošo pirmsskolas pedagogu profesionālās kapacitātes celšanu un profesionālu darbinieku piesaisti tieši pirmsskolas izglītības posmam.
LIZDA aicina ministri rosināt diskusiju par lielāku atbalstu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kuri savā profesionālajā ikdienā nodrošina ne tikai pieskatīšanas, audzināšanas un rotaļnodarbības, bet uzņemas ļoti lielu atbildību tieši par bērnu pirmajām izglītības gaitām, drošību un labsajūtu.
Arodbiedrība lūdz ministrei atbildes uz vēstulē uzdotajiem jautājumiem sagatavot līdz 4.oktobrim. Savukārt 9.oktobrī arodbiedrība rīko Padomes ārkārtas sēdi, kurā tiks izvērtētas ministres atbildes un lemts par turpmāko rīcību.
Kā ziņots, Šuplinska trešdien Latvijas Radio paziņoja, ka vēlas rosināt diskusiju par pedagogu slodzēm bērnudārzos.
Viņa pauda viedokli, ka vidējās un augstākās izglītības posmā pedagogu gatavošanās process mācībām "ir sarežģītāks" nekā pirmsskolas pedagogam.
Kā uzsvēra ministre, viņa nenoliedz, ka psiholoģiskā spriedze, strādājot bērnudārzā ar dažādu vecumu posmu audzēkņiem, ir izaicinājums, tomēr, viņasprāt, pedagogu līdziesaiste "nav tik aktīva".
Tāpēc ministre vēlas sākt diskusiju par "provokatīvu piedāvājumu", proti, pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo slodžu dalīšanu. "Piedāvāju neuzrādīt, ka tās ir 36 tikai pedagoģiskās darba stundas, bet nodalīt, ka varbūt puse ir pedagoģiskais, bet puse - pieskatīšanas darbs," sacīja Šuplinska.
Vaicāta, kā tas ietekmēs pedagogu atalgojumu, viņa atbildēja, ka "tur uzreiz ir jautājums" un uzstāja, ka vēlas diskusiju par šādu piedāvājumu.
Viņa minēja, ka, tiekoties ar pašvaldību un izglītības iestāžu vadītājiem, pozitīvu piemēru rādījis Cēsu novads.