Latvijas Izglītības un pedagogu darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) otrdien vienojušās par lielāko daļu pozīciju saistībā ar stundas likmes palielināšanu un slodžu sabalansēšanu, informēja IZM.
Otrdien turpinājās LIZDA un IZM noslēdzošais sarunu posms, kurā notika diskusijas par divām tēmām - atalgojuma paaugstināšanu un slodzes sabalansēšanu.
Iepriekš panākta vienošanās par atalgojuma pieaugumu pedagogiem kopumā, bet pārrunāts atalgojuma pieaugums tādās izglītības darbinieku grupās, kā atbalsta personāls, metodiķi, skolotāja assistenti un administrācija.
Tāpat sarunās panākta abpusēja izpratne par atalgojuma paaugstinājumu augstākās izglītības jomā.
Savukārt otrs jautājums bloks bija par slodžu sabalansēšanu, lai mainītu esošo situāciju ar skolotāju pārslodzi. Pārrunāta slodžu sabalansēšana atsevišķās pedagogu grupās.
Trešdien paredzēts sagatavot un saskaņot LIZDA un IZM vienošanās gala tekstu, kur būs daži punkti, ietverot, piemēram, nepieciešamās izmaiņas likumdošanā.
Jau ziņots, ka pirmdien notikušajās LIZDA sarunās ar IZM tika panākta vienošanās, ka pedagogu algu paaugstinājuma grafiks aptvers visu līmeņu pedagogus, sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Viņa atzina, ka viskarstākās diskusijas bijušas par augstskolu pedagogu iekļaušanu šajā grafikā, tomēr abas puses esot viena otru sadzirdējušas. "Būs arī augstskolu pedagogiem šis darba samaksas paaugstināšanas grafiks, bet par precīzām summām un procentiem mēs (..) runāsim šodien," sacīja Vanaga.
Viņa piebilda, ka saskaņā ar panākto vienošanos visiem pedagogiem tiks balansēta darba slodze no šī gada 1.septembra. Tiesa, slodžu balansēšana automātiski nozīmē papildu vakanču veidošanos, taču šim nolūkam esot izstrādāts vakanču mazināšanas plāns un valsts budžeta projektā paredzēts finansējums arī jauno, studējošo pedagogu atbalstam.
LIZDA vadītāja stāstīja, ka šodien gaidāmās tikšanās laikā ar IZM pārstāvjiem tiks salikti "pēdējie punkti un komati", lai panāktu gala vienošanos streika prasību izpildei.
Kā ziņots, IZM un LIZDA šodien turpinās diskusijas par pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku, kā arī slodžu līdzsvarošanas vadlīnijām. Puses turpinās darbu pie galējā vienošanās dokumenta.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš norādīja, ka gan IZM, gan LIZDA ir vienota izpratne par svarīgākajiem veicamajiem darbiem, nostiprinot arī streika prasību izpildi.
Čakša un LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga 24.janvārī, tikšanās laikā uzsvēra, ka gan ministrijai, gan LIZDA ir kopējs mērķis - kvalitatīva izglītība ikvienam skolēnam jebkurā Latvijas skolā. Tomēr to nav iespējams panākt, nepaaugstinot pedagoga atalgojumu un neceļot pedagoga profesijas prestižu.
Jau ziņots, ka abas puses vienojās par nākamajiem soļiem un termiņiem pedagogu zemākās algas likmes celšanai. Pirmais solis paredzēts no 2023.gada 1.septembra, nākamais - no 2024.gada 1.janvāra un turpmāk katru gadu 1.janvārī, līdz 2027.gadam. Tad būtu sasaiste ar valsts budžeta veidošanas procesu.
LIZDA, draudot ar beztermiņa pedagoga streiku, septembrī panāca vienošanos ar valdību par izmaiņām pedagogu atalgojuma un darba slodzes jautājumos.
Vispārējās izglītības pedagogiem, tostarp speciālās izglītības pedagogiem, no janvāra jaunajā mērķdotācijas aprēķina modelī tika solīts palielināt viena skolēna izmaksas, kas nozīmētu papildus līdzekļi atalgojuma palielināšanai.
Tāpat vienošanās paredzēja, ka no jaunā mācību gada pedagogi pāries uz 36 stundu darba nedēļu, kur 65% ir kontaktstundas un 35% stundu ir atvēlētas citiem pedagogu darbiem, un pedagogu zemākais atalgojums būs 1080 eiro. Pirmsskolas pedagogiem alga tikšot celta par 100 eiro, sasniedzot 1070 eiro. Savukārt ar 1.septembri pirmsskolas pedagogi pāries uz slodzes līdzsvaru "34+6".
Valdība nolēma no 2022.gada 1.decembra līdz 2023.gada 1.februārim pagarināt termiņu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izstrādei, kā arī pedagogu darba slodžu līdzsvarošanas vadlīniju izstrādei, jo ir ieilgusi valdības veidošana un nav sākts darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes, līdz ar to valsts nākamo gadu sāks ar tehnisko budžetu, kurā nav iekļautas jaunas prioritātes.