Foto: LETA

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvirzītās prasības, par kurām dažādās variācijās jau divas neizdodas vienoties ar valdības pārstāvjiem, varētu izmaksāt 141 miljonu eiro, tviterī vēsta izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K). Vienlaikus ministre pirms sarunām ar LIZDA publiskojusi alternatīvu piedāvājumu pedagogiem.

Valdības koalīcijas partijas konceptuāli vienojušās pedagogu slodzes izlīdzināšanai un mācību līdzekļu nodrošināšanai piešķirt 60,2 miljonus eiro.

Pedagogu arodbiedrību piedāvājums neapmierināja, jo tas nerisinot problēmas visās pedagogu grupās, tāpēc pēc sarunām ar valdības politiķiem LIZDA piedāvāja savu variantu, cerībā, ka valdības pārstāvjiem izdosies atrast "mazu kabatiņu" atlikušajiem finanšu līdzekļiem, lai prasības varētu īstenot.

Ar LIZDA prasībām un IZM piedāvājumu ceturtdienas rītā iepazīstināja Muižniece.


LIZDA portālam "Delfi" apstiprināja, ka tabulā minētās prasības atbilst patiesībai.

Taču pēc Muižnieces "Twitter" ieraksta noprotams, ka LIZDA 56 miljonu eiro vietā vēlas panākt vienošanos par 141 miljonu eiro.

Kā raksta ministre, ja valdības pārstāvji piekristu LIZDA prasībām, tās nākamgad no valsts budžeta prasītu 95 miljonus eiro, savukārt no pašvaldību – 36 miljonus, un vēl draud radīt vairākus tūkstošus pedagogu vakanču.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka arodbiedrības piedāvājums ir "kompromisa redakcija", kā sabalansēt slodzes arī pirmsskolas izglītības iestādēs. LIZDA apzinās, ka ar valdības piedāvātajiem 56,5 miljoniem eiro nepietiks plašākai slodžu izlīdzināšanai, tomēr Vanaga atzina, ka gan jau ir vēl kāda "maza kabatiņa", kur nepieciešamos līdzekļus iegūt.

Tāpat LIZDA portālam "Delfi" skaidroja, ka valdības un Saeimas pārstāvju izteiktais piedāvājums nerisina nevienu no LIZDA aktualizētajām problēmām, jo par darba samaksas pieauguma grafika apstiprināšanu jebkādā formā vienošanās neesot panākta, savukārt darba slodzi sabalansēt Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā tikai vispārējās izglītības iestāžu pamata un vidējās pakāpes pedagogiem, piedāvājot pāreju no 30 uz 40 darba stundām nedēļā, attiecīgi palielinot mēneša darba algas likmi no 900 eiro uz 1200 eiro, un slodzes sabalansēšanu līdz 24 kontaktstundām nedēļā un ne vairāk kā 16 stundām nedēļā pārējo pienākumu izpildei.

Attiecīgi arodbiedrība uzskata, ka ar šādu piedāvājumu rodas būtiski riski, piemēram, pedagogu aizplūšana no pirmskolas izglītības iestādēm, nodarbinātībās nevienlīdzība, kā arī vakanču skaita palielināšanās.

LIZDA norādīja, ka samērīgi kompromisi nozīmē to panākšanu katrā no prasībām, nevis tikai vienā no prasībām un tikai daļēji.

Īsi pirms koalīcijas un LIZDA šī vakara tikšanās Muižniece "twitter" publicējusi alternatīvu priekšlikumu 56,5 miljonu eiro sadalei, proti, novirzīt minēto summu pedagogu darba samaksas pieaugumam 2023. gadā 11-12% apmērā, salīdzinot ar 2022. gadu. Šādā gadījumā papildus 12 miljoni eiro būs nepieciešami no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

No Muižnieces publicētā piedāvājuma izriet, ka darba samaksas pieaugums aptvertu visas LIZDA streika pieteikumā minētās pedagogu grupas – pirmsskolas, vispārējā, profesionālajā un profesionālās ievirzes izglītībā.

IZM piedāvā palielināt apmaksāto stundu skaitu, ko pedagogs velta, gatavojoties nodarbībām ar izglītojamajiem.

Ministrija piedāvā vispārējā izglītībā papildus 26,43 miljonus eiro, ko līdz 2023. gada 1. septembrim izmantotu pārejai uz slodzes līdzsvarošanu, bet sākot ar 2023. gada 1. septembri nosakot 36 stundu slodzi, par ko pedagogs saņemtu 1080 eiro, kā arī papildus samaksu slodzes līdzsvarošanai.

IZM piedāvājums arī paredz pirmsskolas pedagoga likmi no 2023. gada 1. janvāra celt līdz 1070 eiro, tuvinot vispārizglītojošo skolu skolotāju vienas stundas samaksai.

Savukārt vispārizglītojošajās skolās ar 2023. gada 1. septembri tiktu noteikta 65%/35% proporcija par mācību stundām un papildu pienākumiem, vienlaikus pārejot uz 35 stundu slodzi. No 2023. gada janvāra līdz augustam plānots pārejas posms, nodrošinot finansējumu pedagogu darba samaksai visa gada garumā.

Jau ziņots, ka arodbiedrība lēmusi 19. septembrī sākt pedagogu streiku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!