No sākotnējiem priekšlikumiem izslēgta aktivitāte "Sociālo rehabilitācijas pakalpojumu attīstība pašvaldībās", kurai netiks sniegts atbalsts no Eiropas Sociālā fonda (ESF). Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, tai skaitā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēkiem, kuri cietuši no vardarbības ģimenē vai kuri veikuši vardarbības aktu pret citu ģimenes locekli, kā arī cilvēku tirdzniecības upuriem, turpmāk tiks īstenoti par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi netiks novirzīti alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai, kaut arī konkursos par šāda veida aktivitātes veikšanu labprāt piedalītos pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, informēja Vīgulis. Esošajā struktūrfondu periodā no 2004. līdz 2006.gadam tiek īstenoti 16 šādi projekti.
Šo projektu laikā tiek veidoti dienas centri, atbalsta centri, alternatīvās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centri, kur pakalpojumus saņem invalīdi, pensijas vecuma cilvēki, sievietes, kuras cietušas no vardarbības, cilvēki ari intelektuālās un fiziskās attīstības traucējumiem, nedzirdīgi cilvēki. Daži projekti paredz veidot specializētas darbnīcas un iegādāties jaunas darba iekārtas, kas pielāgotas invalīdiem
No LM programmām izslēgti pasākumi darba un ģimenes dzīves saskaņošanai un dzimumu atšķirību mazināšanai darba tirgū, kas paredzēja ietvert uzņēmumu pārstāvju izglītošanu un iedrošināšanu elastīgāku darba formu, piemēram, e-darba un nepilna laika darba ieviešanai.
Tāpat LM paspārnē netiks īstenota sociālā darba speciālistu izglītība un tālākizglītība, kā arī citu speciālistu mācības darbam ar sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām. LM sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju aicinājusi iekļaut minēto aktivitāti izglītības pasākumos, stāstīja Vīgulis.
Viņš atzina, ka ir samazināts līdzekļu apmērs visām aktivitātēm, ko bija iecerēts finansēt no strūktūrfondiem.
Piemēram, paredzētais finansējums ļaus sniegt konsultatīvu atbalstu darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu piemērošanā 15% no visiem strādājošiem Latvijā. Savukārt sākotnējā iecere bija aptvert 40% strādojošo.
Savukārt no programmas dzimumu līdztiesības veicināšanai darba tirgū izslēgta sadaļa par dzimumu līdztiesības integrēšanu budžeta veidošanas procesā.
Trīskārt samazināts plānotais atbalsts vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanai pašvaldībās ar augstu bezdarba līmeni. Tāpat trīskārt samazināts aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai paredzētais finansējums.
Atbilstoši LM precizētajiem operacionālo programmu aprakstiem kā prioritāras atbalsta jomas izvirzītas darbspējas vecuma iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, atbalsts pašnodarbinātībai un uzņēmējdarbības uzsākšanai, darba attiecību un darba drošības ievērošana darba tirgū, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu nodarbinātības veicināšana, kā arī valsts sniegto sociālo pakalpojumu uzlabošana, veidojot modernas un uz klientiem vērstas darba tirgus un sociālo pakalpojumu institūcijas.
LM prioritāšu īstenošana izpaudīsies kā strādājošo cilvēku zināšanu un prasmju uzlabošana, konsultācijas darba devējiem un darba ņēmējiem darba drošības un darba attiecību jomā, atbalsts uzņēmējdarbības sācējiem, kā arī bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas palielināšanu darba tirgū.
Sociālās iekļaušanas jomā plānots atbalsts cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir grūtības iekļauties sabiedrības un darba dzīvē. Palīdzību saņems invalīdi, cilvēki ar atkarības problēmām, ilgstošie bezdarbnieki, ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji.
Struktūrfondu līdzekļi paredzēti arī sociālās infrastruktūras uzlabošanai visā Latvijā. Tas nozīmē uzlabojumus invaliditātes noteikšanas sistēmā, jaunas Tehnisko palīglīdzekļu centra filiāles, specializēto darbnīcu izveidi un profesionālās rehabilitācijas pielāgošanu cilvēkiem ar redzes, dzirdes problēmām un garīgās attīstības traucējumiem.
Arī Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts darba inspekcija un karjeras konsultācijas kabineti pēc uzlabošanas savus klientus sagaidīs ikvienam pieejamās un mūsdienīgi iekārtotās telpās, stāstīja Vīgulis.
Kopumā LM kompetences jomās plānots ieguldīt struktūrfondu līdzekļus 93,87 miljonu latu apmērā. No ESF nodarbinātībai paredzēti 66,2 miljoni latu, bet sociālajai iekļaušanai 16,01 miljoni latu. Savukārt sociālajai infrastruktūrai paredzēti 11,66 miljoni latu no ERAF.
Izvērtēšanai ministrijās nodotas FM sagatavotās trīs ES fondu operacionālās programmas, kas noteiks struktūrfondu un Kohēzijas fonda piešķīruma sadalījuma virzienus un apmēru 2007.-2013.gadā.
FM aicinājusi sabiedrību iesaistīties operacionālo programmu projektu precizēšanā un papildināšanā. Priekšlikumi tiek gaidīti līdz 2.jūnijam. Jūnijā FM gatavojas rīkot diskusijas, piesaistot arī dažādu jomu ekspertus.
Jūlijā un augustā diskusijas par operacionālajām programmām tiek plānotas valdībā un pēc to apstiprināšanas Latvijas plāni ES fondu apguvē tiks iesniegti Eiropas Komisijā.
18.aprīlī valdība vienojās par iespējamo ES fondu sadalījumu 2007.-2013.gadā. 2,18 miljardus eiro (1,53 miljardus latu) paredzēts novirzīt ERAF, 1,36 miljardus eiro jeb 955,8 miljonus latu - Kohēzijas fondam, bet 457,02 miljonus eiro jeb 321,19 miljonus latu - ESF.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
